Šodien dzīvi bez interneta iedomāties nevaram - un tā lietojums attālinātās dzīves apstākļos tikai turpina pieaugt. Diemžēl, neskatoties uz privilēģijām, ko internets sniedz, tam ir arī sava ēnas puse. Digitālā saziņa un sociālie tīkli dod iespēju uzdarboties gan ļaundariem, kuri vēlas izkrāpt cilvēka personas datus un citu svarīgu informāciju, gan nelabvēļiem, kuru mērķis ir iegūt bērna vai jaunieša uzticību, lai izvilinātu seksuāla rakstura informāciju, gan vienaudžiem, kuri izmanto interneta sniegtās iespējas, lai aizskartu, iebiedētu vai pazemotu.
Vecākiem, bērniem un jauniešiem pandēmijas laiks ir izaicinājumu pilns – nākas žonglēt starp darba pienākumiem, attālinātām mācībām, interešu izglītības ierobežojumiem, mājas soļa veikšanu un brīvā laika kvalitatīvu organizēšanu. Un
vecāki, bieži uz spēku izsīkuma robežas, nereti kapitulē sava bērna priekšā, ļaujot viņam vairāk laika pavadīt ierīcēs un internetā, jo uz brīdi vismaz ir “miers mājās”.
Taču šis mēdz būt slidens ceļš, kas pilnvērtīgas veselības izglītības trūkuma gadījumā var novest pie situācijām, kad bērnam un jaunietim var nākties smagi ciest, uzsver Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja.
“Lai arī bērni no brīža, kad vecāki iespiež viņiem rokās telefonu ar mērķi "Pasēdi mierā, paskaties kaut ko!" ļoti intuitīvi saprot, kā atvērt internetu un atrast īsto filmiņu, ko vēlas noskatīties, tomēr dzīves pieredze un spēja adekvāti reaģēt uz apdraudējumiem interneta vidē veidojas tikai caur pieredzi, informāciju un zināšanām. Ja bērns nebūs pārrunājis noteikumus par privātumu internetā, tad, iespējams, savas ikdienas gaitas padarīs publiski pieejamas visiem. Ja bērns nebūs izspēlējis situācijas, kā rīkoties pazemošanas internetā gadījumos, tad, iespējams, kļūs par ilgstoša kibermobinga upuri.