/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2021/06/07/13832042t1h4e71.jpg)
"Bieži mēs, "Latvijas valsts mežu" darbinieki, novērojam, ka cilvēki pēc eglītes ieiet jaunaudzē. Pieredze rāda, ka tas ir izpratnes jautājums, kāpēc rodas šie pārkāpumi. Vienu jau drīkst, bet par to pārējo, kur to drīkst darīt, ir aizmirsies," tā ziņu medijam "Apollo.lv" norāda "Latvijas valsts mežu" (LVM) Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.
"Ziemassvētku eglīti meklējam lielajā mežā uz trasēm, uz grāvjiem,
un tad vienu drīkst, jo pieredze rāda, ka tās konflikta situācijas veidojas šī aspekta dēļ," skaidro LVM speciālists. Bieži pārrunājot ar cilvēkiem šīs nianses, atklājas, ka viņi nebija iedziļinājušies, ka egli jaunaudzē cirst nedrīkst.
"Lielākoties pie vainas ir izpratnes trūkums, nevis ļaunprātīga rīcība," uzsver Linde.
Ziemassvētku eglīti atļauts cirst meža ceļu un grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Savukārt nedrīkst cirst jaunaudzēs un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapu.
Izvēloties savu galveno svētku rotu iepriekš minētajās vietās, netiek ietekmēts nākotnes mežaudzes process. "Ja mēs to darām jaunaudzē, tad tiek nopostīts ļoti liels mežkopju darbs," uzsver Linde.
Kas ir jaunaudze?
"Braucot pa mežu, mēs redzam, ka ir nogabali jeb teritorijas, kur koki ir ievērojami zemāki pret pārējo mežu. Tad noteikti ir jāiet lielajā mežā. Pamatā egļu jaunaudzes ir stādītas, līdz ar ko tās būs samērā blīvas, un koki, ja ieskatās vērīgāk, aug rindās un ir līdzīgā vai vienādā augstumā/garumā. Tāpat tā būs tīraudze, iespējams, mazliet klāt būs arī citi koki. Ja skatāmies lielajā mežā, tad tur būs ļoti dažāds sastāvs – bērzi, egles, priedes, savukārt jaunaudze ir ļoti mērķtiecīgi audzēta," skaidro speciālists.
/nginx/o/2021/12/10/14251827t1h58b1.jpg)
/nginx/o/2021/12/10/14251791t1hff58.jpg)