Makšķerēšanas un zvejas kontroli turpmāk plānots uzticēt Valsts vides dienestam

Līdz šim ar šo funkciju nodarbojās arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Pēc tam, kad šie grozījumi tiks pieņemti Saeimā un stājušies spēkā, DAP atbilstoši savai kompetencei konstatēs un fiksēs pārkāpumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzības prasību uzraudzības līmenī, neveicot specializētus zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumus.

Saglabāsies DAP tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī tiesības izcelt un iznīcināt nelikumīgos zivju ieguves rīkus, neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja to īpašnieks nav noskaidrojams.

Savukārt administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšana tiks nodota VVD.

Grozījumi paredz precizēt arī atsevišķas normas attiecībā uz zivju sugu pārvietošanu, pavairošanu un jaunu sugu ieviešanu.

Plānots vienkāršot procedūru, paredzot, ka vietējo zivju sugu pārvietošanai dabiskajās ūdenstilpēs būs nepieciešams tikai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" rakstisks saskaņojums, bet nebūs nepieciešama DAP atļauja.

Savukārt svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu zivju sugu ieviešanai, izlaišanai un pavairošanai dabiskajās ūdenstilpēs būs nepieciešama DAP rakstiska atļauja.

Likumprojekts paredz noteikt atbildību par specializētu zivju audzēšanu un ūdensaugu kultivēšanu Latvijas ūdeņos bez attiecīgās pašvaldības izdotas atļaujas.