LPUF: Baltkrievijas noteiktā embargo ietekmi varēs aplēst nākamgad (1)

Viņa skaidroja, ka 2020. gadā Latvijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports uz Baltkrieviju bija 36 miljonu eiro vērtībā, savukārt šogad kopējā eksporta vērtība uz Baltkrieviju būs palielinājusies.

"Ņemot vērā, ka šogad eksporta apjomi ir palielinājušies un gads faktiski ir noslēdzies, prognozējam, ka šogad eksports uz Baltkrieviju būs ap 40 miljoni eiro,"

teica Šure, piebilstot, ka kopējā eksporta portfelī tas nedaudz pārsniedz 1%.

Baltkrievijas noteiktā embargo ietekme nebūs tik būtiska, kā bija 2014. gadā pēc Krievijas embargo, bet reālo ietekmi uz pārtikas ražošanas uzņēmumiem būs iespējams noteikt vien nākamgad.

Šure atzīmēja, ka pārtrauktos vai zaudētos līgumus ražotājiem vajadzēs kompensēt, kāpinot eksporta apjomus uz citām valstīm vai apgūstot jaunus tirgus.

"Tas būs izaicinājums, jo tas ir sarežģīts un dārgs process," uzsvēra federācijas padome priekšsēdētāja.

Viņasprāt, šajā situācijā pārtikas nozarei svarīgi būs tas, cik ātra būs Eiropas Savienības atbildes reakcija, kaut vai tikai tādēļ, ka pēdējā gada laikā pārtikas produktu imports no Baltkrievijas gandrīz dubultojies. Cita starpā Latvijā no Baltkrievijas lielā apmērā ievesti konditorejas izstrādājumi, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

"Ļoti ceram, ka atbildes reakcija nebūs birokrātiska un ilga, jo tādā gadījumā eksports uz Baltkrieviju būs liegts, bet imports no kaimiņzemes mūsu valstī turpinās ieplūst," uzsvēra Šure.

Vaicāta par to, ko Latvijas pārtikas nozare eksportē uz Baltkrieviju, LPUF padomes priekšsēdētāja minēja, ka eksportētās pārtikas klāsts ir gana plašs - tie ir gan gaļas produkti, gan alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, gan arī konditoreja, miltu izstrādājumi.

"Praktiski jebkurš šāda veida aizliegums dod negatīvu ietekmi uz nozari, bet ražotāji to izjutīs atšķirīgi," skaidroja Šure.

Pēc viņas aplēsēm, lielajiem ražotājiem, kas eksportē produkciju uz desmitiem valstu, ir vieglāk diversificēt šādus riskus, savukārt mazākiem ražotājiem, kas varbūt atrodas tuvāk pierobežai un kam Baltkrievija bijis parocīgs eksporta tirgus tuvuma un zemo loģistikas izmaksu dēļ, to varētu izjust asāk.

Jau ziņots, ka, atbildot uz rietumvalstu noteiktajām sankcijām, Baltkrievija no 1.janvāra nosaka embargo vairāku pārtikas produktu importam.

Importa aizliegums noteikts 18 preču veidiem, tostarp liellopu gaļai, cūkām, cūkgaļai, virknei subproduktu, sālītai, marinētai, žāvētai vai kūpinātai gaļai, pienam un piena produktiem, desām, augļiem, dārzeņiem, izņemot stādīšanai paredzētos, konditorejas izstrādājumiem, taukiem, pārtikas miltiem no gaļas vai gaļas subproduktiem

Importa aizliegums attiecas uz precēm no Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm, ASV, Kanādas, Norvēģijas, Albānijas, Islandes, Ziemeļmaķedonijas, Lielbritānijas, Melnkalnes un Šveices.

Importa aizliegums neattiecas uz precēm, kuras baltkrievi ieved personīgam patēriņam, kā arī bērnu barošanai paredzētajiem produktiem.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvu izstrādē, kā arī sniedz biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.