Kalniete: Baltkrievijai jāliedz dalība lielos starptautiskos pasākumos un jāatsakās akreditēt tās vēstniekus (11)

Viņa uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas nav vienīgais instruments, kas ir svarīgs. Eiropas valstis un starptautiskās organizācijas varētu lemt neļaut Baltkrievijai piedalītos kultūras un sporta pasākumos. Tādu lēmumu, kā skaidroja Kalniete, var pieņemt tikai attiecīgās valstis, kuru teritorijā šādi pasākumi notiek, vai attiecīgās jomas starptautiskās organizācijas, asociācijas vadība. 

Pēc politiķes paustā, ir ļoti svarīgi nepieļaut Baltkrievijas dalību lielos sporta pasākumos, ko rīko sporta organizācijas, vai tie būtu pasaules čempionāti, Eiropas čempionāti vai olimpiskās spēlēs, jo Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīms vērš represijas pret sportistiem, kas to neatbalsta.

Tāpat, politiķes ieskatā, ir jāaptur Baltkrievijas darbība Interpolā. EP deputāte uzsvēra, ka to cilvēku vidū, kurus Baltkrievija meklē caur Interpolu, ir Lukašenko režīma opozicionāri. Pēc Kalnietes paustā, Baltkrievija patlaban izmanto Interpolu, lai vajātu baltkrievu opozīciju un pieprasītu cilvēku izdošanu.

EP deputāte arīdzan atzīmēja, ka demokrātiskās valstīs būtu ārkārtīgi svarīgi neakreditēt Baltkrievijas vēstniekus. Tas, pēc politiķes paustā, diplomātiski ir ļoti būtisks solis - nesniegt pilnvaras vēstniekam.

"Lukašenko ir pārkāpis jebkādas robežas attiecībā uz represijām, kas turpinās pret pilsonisko sabiedrību, pret pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem un masu mediju pārstāvjiem.

Lielākā daļa no masu medijiem nav pat tieši saistīti ar opozīciju. Varbūt žurnālisti uzdrošinās pateikt kaut ko tādu, ko vara interpretē kā kritiku," pauda Kalniete.

Ne velti ES pēdējā paketē ir sankcionējusi 17 tiesu sistēmas darbiniekus, kuri pieņem notiesājošus spriedumus, ignorējot faktus un likumus, un palīdz Lukašenko iznīcināt opozīciju, pilsonisko sabiedrību un masu medijus, pārliecināta politiķe.

ES dalībvalstu ministri pagājušajā nedēļā apstiprināja piekto sankciju paketi pret Baltkrieviju. Jautāta, vai sankcionēt nevajadzētu arī Baltkrieviju atbalstošo Krieviju, Kalniete norādīja, ka savulaik EP savā rezolūcijā faktiski par to arī runāja. Piemērojot ES sankcijas, ir jābūt pilnīgi drošiem, ka tad, ja sankcionētā organizācija, uzņēmums, privātpersona vai ierēdnis vērstos ES Tiesā, būtu skaidrs, ka sankcijas ir piemērotas pamatoti.

"Tā ir juridiskā puse un, protams, ir arī politiskā puse. Es piederu pie tiem politiķiem, kas uzskata, ka arī Krievija ir līdzatbildīga, jo Lukašenko varēs noturēties pie varas tik ilgi, kamēr Krievija regulāri izmaksās Baltkrievijai naudu, jo sankcijas, ko pašlaik ieviesušas ES, ASV, Kanāda, Lielbritānija rada ievērojamus zaudējumus," sacīja Kalniete.

Viņa minēja sankcionēto uzņēmumu "Belarusjkaļij", kas ir viena no lielākajām kālija ražotnēm, tāpat sankcionēta Baltkrievijas nacionālā lidsabiedrība "Belavia". Praktiski, kā skaidroja Kalniete, tas nozīmē, ka šī lidkompānija Eiropas virzienā vairs nevar lidot. Turklāt "Belavia" sankcionējušas arī ASV, Kanāda un Lielbritānija.

Tāpat sankcijām pakļauta Sīrijas aviokompānija "Cham Wings", ko "Belavia" fraktēja, lai no Tuvajiem Austrumiem vestu uz Minsku un pēc tam uz kādu no robežvalstīm, lielākoties uz Poliju, Tuvo Austrumu iedzīvotājus, vai tie būtu Irākas kurdi, afgāņi vai cilvēki no Āfrikas.

"Mobilizācija, kas patlaban notiek lielāko Rietumvalstu vidū, kā arī ES un NATO, ieskaitot paziņojumus Ukrainas sakarā, ir spēcīgākā reakcija, kāda līdz šim bijusi. Krievijai tika raidīts signāls - ja tā tiešām iedrošinātos iebrukt Ukrainas teritorijā, tam būtu smagas ekonomiskās sekas," sacīja EP deputāte.

Viņa domā, ka ASV un ES jau ir pārrunājušas, kādas būtu šīs ekonomiskās sviras, kuras varētu pret Krieviju iedarbināt. Piemēram, "Nord Stream 2" apturēšana, gāzes importa apturēšana, atslēgšana no SWIFT sistēmas.

Tāpat politiķe norādīja, ka vakar notika vairāk nekā divas stundas gara ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina saruna, pirms tam bija Baidena videokonference ar lielāko Eiropas valstu vadītājiem. Savukārt ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam bija videozvans ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Pēc Kalnietes paustā, tie visi ir spēcīgi signāli Krievijai.

Kalniete atzīmēja, ka, iepazīstoties ar masu medijos pieejamo informāciju, kā tiek plānots Krievijas uzbrukums Ukrainai, ir skaidri redzams, ka arī no Baltkrievijas puses notiks karaspēka kustība. Baltkrievija, neatkarīgi no noteiktajām sankcijām, ir ļoti atkarīga no Krievijas, un Lukašenko būs pie varas tik ilgi, kamēr Putinam viņš būs noderīgs, uzsvēra politiķe. Esot jāsaprot, ka Baltkrievija kā suverena valsts vairs nepastāv, tā ir Krievijas satelīts.

Runājot par to, cik iedarbīgas ir ES sankcijas pret Baltkrieviju, Kalniete norādīja, ka 24.novembrī ļoti uzmanīgi sekojusi līdzi Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas uzrunai EP. Cihanouska uzsvēra, ka sankcijas darbojas un, EP deputātes ieskatā, tas ir neapšaubāmi, ja salīdzina, kā sankcijas darbojušās citu valstu gadījumos - agri vai vēlu tās beidzas ar šīs valsts piekāpšanos.

"Piemēram, Irānai tas prasīja 14 gadus. Irāna beigu beigās sāka sarunas par to, kādā veidā tā varētu izbeigt šo sankciju režīmu un kas tai būtu jādara, lai sankcijas mīkstinātu. Es domāju, ka Lukašenko jau meklē veidu, kā varētu atrast pavedienu un mīkstināt sankcijas. Manuprāt, viņš tiešām cerēja, ka Eiropa nobīsies no uzbrukuma tās robežām un nesaasinās uz viņu spiedienu," sacīja Kalniete.

Baltkrievijas autoritārā līdera Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma dēļ aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas nelegāli iesūtīt tūkstošiem migrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Savukārt kopš 8. novembra notiek masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā. Ir arī notikušas migrantu sadursmes ar Polijas robežsargiem, armiju un policiju.

ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.