Ekonomists: Tuvākajā laikā degvielas un naftas cena būtiski nesamazināsies

Pēdējā gada laikā pasaule piedzīvojusi ievērojamu naftas cenu kāpumu, kas, saprotams, atspoguļojās arī degvielas cenās Baltijā un citviet.

Dinamiku skaidro "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš: "Bija gandrīz gadu ilgstošs un spēcīgs naftas cenu kāpums. Pagājušā gada oktobrī un novembra sākumā cena vēl bija ap 20 ASV dolāriem par barelu, un tas bija brīdis, kad tika paziņots par veiksmīgiem vakcīnu izmēģinājumiem.

Tad cena auga līdzīgi kā akciju cenas, un tā cena izauga līdz oktobrim līdz pat 85 ASV dolāriem par barelu. Tātad trīs līdz četras reizes gada laikā."

Tomēr kopš oktobra vērojama mērena korekcija, un cena šobrīd ir ap 70 ASV dolāriem par barelu. Un, kā skaidroja Strautiņš, tam ir divi iemesli: pirmais no tiem ir piesardzīgāks skatījums uz pasaules ekonomiku, bet otrs - jaunais Covid-19 vīrusa omikrona variants.

"Tas, protams, samazināja prognozēto ceļošanas apjomu. Tas arī bija redzams aviokompāniju un viesnīcu kompāniju akcijās, kuras piedzīvoja kritumu," norādīja ekonomists.

Irākas naftas ministrs Ihsans Abduls Džabars sacīja, ka sagaida - naftas cenas pārsniegs 75 ASV dolārus par barelu, piebilstot, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) cenšas "pozitīvi ierobežot" enerģijas tirgu.

OPEC un tās sabiedrotie jūlijā vienojās katru mēnesi paaugstināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā, lai tādējādi veicinātu pasaules ekonomisko atlabšanu pēc pandēmijas.

Vienlaikus pasaules lielākās naftas ražotājvalstis atturējušās naftas ieguves apjomu palielināt straujākā tempā, neskatoties uz naftas cenu strauju kāpumu, kas pēc analītiķu domām var negatīvi ietekmēt globālās ekonomikas atlabšanu.

OPEC+ pirms nedēļas vienojās turpināt naftas ieguves nelielu palielināšanu arī janvārī. Šāds lēmums tika pieņemts par spīti bažām, ka vīrusa omikrona paveids varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku, samazinot pieprasījumu pēc naftas, un arī ASV spiedienam, Vašingtonai cenšoties panākt lielāku ieguves apmēra palielināšanu nolūkā iegrožot naftas cenu pieaugumu. Pirms divām nedēļām Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols aicināja OPEC un tās sabiedrotās valstis īstenot pasākumus, lai palīdzētu samazināt naftas cenas līdz "saprātīgam līmenim".

Strautiņš par OPEC politiku sacīja tā: "Viņi tagad pēdējā laikā, pēdējos mēnešos ir saskatījuši iespēju. Viņiem situācija ir labvēlīga. Viens apstāklis ir tas, ka atkal pieaug patēriņš. Un vēl privātajiem naftas uzņēmumiem ir diezgan liela nenoteiktība par nākotni. Ja runājam par parasto naftu, tad tas ir ilgtermiņa bizness, un ir svarīgi zināt, kāda būs cena 20, 30, 40 gadu laikā. Un tagad redzam, ka autoražotāji ļoti strauji palielina elektrisko automašīnu ražošanas apjomus un nosprauž ambiciozus plānus par to, kā pāriet uz elektrisko piedziņu, un valstis izdod arvien jaunus likumus, ka klasiskās mašīnas varbūt nevarēs vairs pārdot. Un tas apvienojumā vēl ar finanšu regulatoru un finanšu tirgus spiedienu arī – drīzāk investēt atjaunojamos resursos; tas viss rada nelabvēlīgu investīcijas vidi naftas ieguvē par spīti diezgan augstām cenām."

Sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu, ASV prezidents Džo Baidens pirms divām nedēļām nolēma no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū izlaist 50 miljonus barelu naftas. Ekonomists gan atzina, ka šāds Baidena solis bijis vairāk iekšpolitisks, lai parādītu amerikāņiem, ka kaut kas tiek darīts, lai samazinātu degvielas cenas. Baltā nama saimnieka lēmums nekādu būtisku ietekmi uz cenām atstājis nav, uzskata Strautiņš.

"Tas, ko viņš [Džo Baidens – red.] palaida tirgū, tie bija 50 miljoni bareli, kas ir pasaules naftas patēriņš 13 stundās. Normālais naftas ieguves un patēriņa apjoms, kas bija pirms pandēmijas, ir ap 100 miljonu barelu dienā. Tas pandēmijas laikā nokrita līdz kādiem 19 miljoniem un tad kāpa atkal augšā, bet 50 miljoni – tā ir apmēram puse no vienas dienas patēriņa," Strautiņš teica.

Taujāts, kā ģeopolitiskā situācija saistībā ar notiekošo pie Ukrainas robežām ietekmē vai varētu ietekmēt naftas cenas, ekonomists atzina, ka pagaidām nav redzams, ka satraukums par Ukrainu un tas, ka tur varētu būt karš, būtu atstājis lielu ietekmi uz naftas vai akciju tirgiem.

Kā sprieda Strautiņš, neviens par to daudz nesatraucas un varbūt nevēlas to uztvert nopietni.

Ekonomists skaidroja, ka šobrīd vēl ir nenoteiktība un ceļošanas ierobežojumi un ka tas ir būtisks iemesls tam, kādēļ arī naftas cenas ir kritušās. Tomēr viņš atzina, ka naftas kompānijām tuvākajā nākotnē ir gaidāmi labi laiki. Un naftas cenu līmenis varētu būt diezgan augsts, jo vēlme ieguldīt naftas ieguvē un pārstrādē nebūs ļoti liela.