Igaunija un Ungārija nobloķē ES nodokļu reformu (1)

Pašreizējais ES nodokļu regulējums tika izstrādāts 1997.gadā, un kopš tā laika nav pielāgots jaunajai situācijai 21.gadsimtā.

Tagad salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta beigām valstis daudz sīvāk konkurē, piedāvājot izdevīgus nosacījumus globālām kompānijām. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka tā rezultātā ES dalībvalstis gadā zaudē 160 miljardus eiro nodokļu ieņēmumos.

Par ES nodokļu politiku atbildīgās Rīcības kodeksa grupas sēdes notikušas aiz slēgtām durvīm, bez piezīmēm, tādējādi Eiropas Parlamenta deputātiem ir gūti izvērtēt informāciju un sekot sarunu gaitai.

Pēc gadiem ilgām debatēm dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu noteikumu paketi, kuru kāds politikas konsultants, kurš vēlējās palikt anonīms, raksturoja kā ne visai ambiciozu, taču vismaz kā "soli uz priekšu".

Tomēr dalībvalstu vēstnieku komitejā izstrādāto nodokļu reforma noraidīta.

Gaidāms, ka otrdien par to balsos ES dalībvalstu finanšu ministri.

Tomēr iespējas apstiprināt nodokļu reformu ir niecīgas, jo ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni pagājušajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputātiem atzina, ka Igaunija un Ungārija bloķē jaunos noteikumus.

Igaunijas un Ungārijas argumentācija nav zināma, jo sarunas notika aiz slēgtām durvīm, tomēr paralēlās sarunās abas valstis iebilst arī pret globālo minimālo uzņēmuma nodokli 15% apmērā, kuru vēlas ieviest OECD, ASV un ES.

Gaidāms, ka ES par šāda vispasaules nodokļa ieviešanu balsos 22.decembrī.

Organizācijas "Oxfam" nodokļu politikas konsultante Čiara Putatouro pieļāva, ka Igaunija un Ungārija, kavējot ES nodokļu reformu, vēlas uzlabot savas pozīcijas sarunās pirms balsojuma par globālā minimālā uzņēmumu nodokļa ieviešanu.

Leidenes Universitātes tiesību docents Marteins Nauvens nesen izanalizējis 2500 konfidenciālus Rīcības kodeksa grupas dokumentus, secinot, ka tā darbojas ne tikai necaurskatāmi, bet arī neefektīvi.

Viņaprāt, ES nodokļu regulējums nenovērš izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kā arī dalībvalstis kūtri to iekļauj savos nacionālajos likumos.

Intervijā Vācijas izdevumam "Der Spiegel" Nūvens atzina, ka gadījumā, ja ES otrdien tomēr pieņems nodokļu reformu, tā neizlabos trūkumus, kurus plaši izmanto grāmatvedības manipulācijās.

Kompānijas joprojām varēs izvairīties, veidojot tā dēvētās pastkastīšu firmas valstīs ar zemiem ienākuma nodokļiem. Turklāt jaunie noteikumi attieksies uz valstīm, nevis cilvēkiem, lai gan valstis konkurē par turīgu personu piesaistīšanu.