Ārstu biedrība apsver protestu par veselības aprūpes nozares finansējumu (2)

Vēstulē, kas adresēta valsts augstākajām, tostarp Saeimas un valdības amatpersonām, kā arī sociālajiem partneriem, organizācija kritizē valsts pieeju veselības aprūpes nozares finansēšanai. Organizācijas skatījumā, Latvijā vērojamā "būtiski lielākā cilvēku mirstībā nekā citās Eiropas valstīs" ir saistīta arī ar hronisku veselības aprūpes cilvēkresursu trūkumu.

LĀB vēstulē pauž nostāju, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasības par vismaz 10%, nevis šobrīdējo 4,5%, atalgojuma palielinājumu visiem veselības aprūpē strādājošajiem ir pamatotas. "Vēl vairāk - politiķiem ir jātur solījums ne tikai par jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu, bet arī atlīdzības palielinājumu, pretējā gadījumā tas nozīmēs tikai atlīdzības pārdali," pauž LĀB.

Organizācija solidarizējas ar LVSADA prasībām, tomēr nevar atbalstīt streiku pašreizējos apstākļos, jo "tā rezultātā nepārprotami cietīs pacienti, kurus šobrīd nevaram vainot aplamajā un tuvredzīgajā Saeimas un valdības īstenotajā veselības nozares finansēšanas politikā".

Saskaņā ar vēstulē pausto, LĀB un nozares profesionālās organizācijas pašlaik kopīgi apsver citas protesta formas. Neminot konkrētas organizācijas, biedrība skaidro, ka tas tiek darīts, jo "mūsu profesionālais un ētiskais pienākums ir iestāties par pacientu un sabiedrības veselību, kā arī nozarē strādājošo likumīgajām tiesībām".

"Latvijas ārstu vārdā aicinām atbildīgās amatpersonas nekavējoties pārskatīt valsts realizēto politiku veselības aprūpē, bet sabiedrību un pacientus kopīgi paust savu pilsonisko nostāju jau tuvākajās Saeimas vēlēšanās," pausts vēstulē.

Organizācija arī vēstulē sniedz iztirzātāku vērtējumu par Latvijas veselības aprūpes vājajām vietām un mirstības rādītājiem, tostarp atzīmējot, ka Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība, jo uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,5 reizi mazāk ārstu un divas līdz trīs reizes mazāk māsu nekā vidēji citviet Eiropā. Tāpat LĀB piebilst, ka no Latvijas katru gadu aizbrauc no 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu.

"Pazīmes liecina, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturība pret Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem nav pietiekama, lai varētu atļauties mazināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus sabiedrībā, kā arī izvairīties no negatīvām sekām pacientu un sabiedrības veselībā. Oficiālās statistikas rādītājos tas izpaužas paaugstinātā gan Covid-19 saistītajā papildu, gan vispārējā mirstībā, bet ilgtermiņā arī augstākā saslimstībā ar hroniskām slimībām," pausts vēstulē.

Vēstulē pausta nostāja, ka esošās situācijas iemesli nav radušies pēkšņi, bet gan ilgstošā periodā, proti, "jau tā nepietiekamais publiskais finansējums veselības nozarē 2008.gada krīzes novēršanai tika samazināts vēl par 25%, bet atjaunots aptuveni tajā pat līmenī vien 2017.gadā, par ko atbildība ir piekritīga politiskai elitei".

Atsaucoties uz ilgstošu finansējuma nepietiekamību, LĀB izceļ, ka valsts budžeta finansējums veselības aprūpei arī nākamajos gados tiek plānots vairāk nekā divas reizes mazākā apmērā nekā vidēji citās Eiropas valstīs.

Vēstulē arī tiek izteikts pieļāvums, ka īslaicīgās Covid-19 mediķu piemaksas varētu būt radījušas ilūziju sabiedrībā, ka veselības aprūpes speciālistu atalgojuma jautājums Latvijā ir atrisināts. "Iespējams, šie maldi ir pamatā tam, ka 2022.gada budžetā plānotais atalgojuma palielinājums veselības aprūpē strādājošajiem ir vien 4,5%," atzīmē vēstules autori.

Kā vēstīts, 14.oktobrī Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija nosūtīja līdzīgu vēstuli Saeimas deputātiem, aicinot nākamā gada budžetā vairāk palielināt mediķu algu pieaugumam paredzētos līdzekļus.

Organizācijas vērsušās pie Saeimas deputātiem, jo uzskata, ka "sadarbība ar valdību ir nonākusi strupceļā" ne tikai jautājumā par Covid-19 pandēmijas krīzes vadību, bet arī par veselības aprūpes nozares ilgtermiņa attīstību un valsts budžetu 2022.gadam.

Vēstulē organizācijas rosināja 2022.gadā palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par 10%, iztrūkstošo finansējumu - aptuveni 40 miljonus eiro no nepieciešamajiem 80 miljoniem eiro - piešķirot uz valsts parāda rēķina.

Asociācijas uzskata, ka piedāvātais ieguldījums būs atbilstošs Veselības ministrijas izstrādātājam indikatīvajam piecu gadu algu palielināšanas plānam. Pretējā gadījumā organizācijas paredz, ka Latvija saskarsies ar ārstu, ārstu palīgu, māsu, māsu palīgu un vecmāšu nākamo migrācijas vilni - aizplūšanu no veselības aprūpes uz citām tautsaimniecības nozarēm vai aizbraukšanu no Latvijas.

Savukārt valdība iepriekš uzsvērusi, ka lielākas summas mediķu algām atvēlēt nevar, jo tad nebūtu iespējams palielināt algas citās nozarēs, piemēram, skolotājiem, iekšlietu sistēmas un kultūras darbiniekiem.