Kristiāns ir neverbāls un lielāko daļu savas dzīves pavada ratiņkrēslā. Kristiāns ir arī biedrības "Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi" dienas centra apmeklētājs, par kuru tiek īpaši padomāts, jo Kristiānu aizrauj dažādu aukliņu un šņorīšu raustīšana un virpināšana pa rokām. Virvēm, auklām un šņorēm dienas centrā ir īpaša nozīme un vieta uz sensorās treniņu sienas. Viss ir pārdomāts tā, lai Kristiāns dienas centrā justos labi un omulīgi.
Dienas centrs Kristiānam un Kristiāna mammai Dairai ir miera osta, patvērums un iespēja. Iespēja Dairas dēlam jēgpilni pavadīt dienu kamēr mamma strādā un pelna naudu iztikai.
""Lock Down" [mājsēde - red. piezīme] ir īpašo cilvēku un to ģimeņu ikdienas stāvoklis, arī mūsu teju 30 gadus. Ziniet, par ko man liela dusma, ne jau par to, ka mana mīļā, labsirdīgā dēla Kristiāna ikdienas valsts atbalsta mehānismi ir vāji, bet gan par to, ka es kā mamma nespēju vairs savu dēlu izcelt no ratiņkrēsla. Līdz pusaudžu gadiem bieži braucām uz jūru un arī šobrīd ik pa reizei, Kristiānam tik ļoti patīk tajā lūkoties! Sajūsma pilnīga, kad mamma, izceļot no ratiņkrēsla, ieceļ dēlu jūrā, ļaujot kāju pirkstus aizķert Baltijas jūras šļakatām…
Jūtos bezspēcīga šajos mirkļos, kad zinu, kas manu dēlu dara laimīgu, bet es kā mamma nejaudāju vairs izpildīt "supermammas" cienīgus iznācienus.
Kristiāns līdz 18 gadu vecumam diezgan daudz socializējās īpašajās nometnēs, kuras izbaudīja no sirds, jo ir ļoti komunikabls. Ļoti spilgti atceros to vienu reizi, kur Kristiāna asistents sniedz man baltu lapu un lūdz uzrakstīt visu sīkumos, kas jāņem vērā, pavadot šo laiku kopā un radoši darbojoties.