Skandināvijas valstu pieredze liecina, ka vīrieši arvien vairāk iesaistās bērnu aprūpē un ģimenes sadzīvē kopumā, un šāda skandināvu valstu pieeja ir pamatā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Kā šāda prakse izpaužas Latvijā un uz ko mēs varētu virzīties pavisam tuvā nākotnē?
Šīs direktīvas prasības Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, nacionālajos tiesību aktos jāpārņem līdz nākamā gada augustam. Tās mērķis ir sekmēt abu dzimumu līdztiesību darba tirgū un bērnu aprūpē. Līdz ar to katram vecākam individuāli būs jāizmanto vismaz divu mēnešu apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums. Ar šo praktisko atbalsta instrumentu arī tēvus rosinās jau no pirmajiem dzīves mēnešiem iesaistīties bērnu aprūpē. Tā ir ierasta prakse Skandināvijas valstīs, bet joprojām tiek maz izmantota Latvijā.
"Ieguvēji no šīs direktīvas ieviešanas būs visi, jo bērna labklājību tieši nosaka tas, cik apmierināti un piepildīti dažādās dzīves jomās jūtas viņa vecāki.
Tāpēc līdzsvarotāka pienākumu sadale un rūpēšanās par bērnu ļaus tētiem būt iesaistītākiem jau no bērna mazām dienām, savukārt mammām nepazaudēt to savu personības attīstības daļu, kas saistīta ar profesionālo izaugsmi.
Mēs tiecamies uz to, ka gan vīrieši, gan sievietes vairāk izmanto elastīgas darba iespējas, lai līdzsvarotu darba un ģimenes dzīvi. Uzsvars ir uz vārdu "līdzsvarot", jo, protams, mēs vēlamies ne tikai karjeras izaugsmi, bet gribam būt arī labi vecāki," stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.