Šādu OIK vidējās likmes samazinājumu pašlaik ir iespējams panākt, ņemot vērā dabiskos faktorus, tajā skaitā, nākotnes elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas prognozi, obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas samazinājumu un lēzenu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, kā arī novirzot OIK likmes mazināšanai valsts budžetā paredzēto dotāciju un izmantojot šā gada SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" pozitīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci kā kompensējošo instrumentu attiecībā uz 2022. gada vispārējās valdības budžeta bilanci. Šāds risinājums nodrošina neitrālu ietekmi uz vispārējās valdības parādu.
Tāpat EM atgādināja, ka pagājušā gada 22.septembrī Ministru kabinets izskatīja EM sagatavoto konceptuālo ziņojumu par kompleksiem pasākumiem obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai.
Pēc otrdienas Ministru kabineta sēdes finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem norādīja, ka OIK samazinājums par apmēram 60% elektrības rēķinos elektroenerģijas komersantu klientiem varētu sniegt apmēram 8% līdz 10% samazinājumu.
Tāpat viņš atzīmēja, ka saistībā ar elektrības augsto cenu uz tuvāko gadu budžetiem šis lēmums ietekmi neatstās. Vienlaikus Reirs pauda, ka pastāv iespēja par ietekmi uz 2024. gada budžetu, tomēr arī šajā gadījumā tā nebūs liela.
Izvērtējot konceptuālajā ziņojumā piedāvātos rīcības virzienus, valdībā tika panākta vienošanās par risinājumu, kura ietvaros no šā gada 1.janvāra OIK likme samazināta no 22,68 eiro par MWh līdz 17,51 eiro par MWh, vienlaikus paredzot pakāpenisku OIK mazināšanu arī turpmākajos gados, tai skaitā OIK likme 2022. gadā tika prognozēta 12,61 eiro par MWh apmērā.
Maksu par elektroenerģiju veido vairākas daļas - elektroenerģijas cena, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifi un OIK jeb valsts noteiktais atbalsta maksājums par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem.