JV saskata centienus Publisko iepirkumu likumā iestrādāt "būvnieku karteļa amnestijas" priekšlikumus

Kā aģentūru LETA informēja JV, pašlaik Saeima skata Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos priekšlikumus Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis esot panākt, ka publiskās un privātās partnerības iepirkumos drīkst piedalīties tikai godprātīgi pretendenti. Tomēr deputāti Viesturs Liepkalns (AP), Ralfs Nemiro un Ivars Zariņš (S) iesnieguši priekšlikumus, kas piedāvājot mīkstināt prasības dalībai publiskos iepirkumos uzņēmumiem, par kuru godaprātu ir pamatotas aizdomas.

Partijas "Vienotība" valdes loceklis, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis norādījis, ka JV stingri iebilst pret mēģinājumu Saeimā grozīt FM sagatavotos likuma grozījumus, jo Konkurences padomes atklātā būvnieku karteļa lieta atklāja miljoniem vērtus sadārdzinājumus, ko uzņēmēju negodīgas vienošanās dēļ nācies pārmaksāt no publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā no Eiropas Savienības fondu finansējuma.

Pēc viņa teiktā, karteļa vienošanās ir radījusi gan precīzi nomērāmus finansiālos zaudējumus, gan arī radījusi riskus Latvijas reputācijai. Viņaprāt, FM sagatavotie un valdībā apstiprinātie Publisko iepirkuma likuma grozījumi paredz skaidru rīcību, kas izslēdz iespēju šādām vērienīgām krāpniecības shēmām nākotnē.

"Diemžēl, Saeimas atbildīgajā komisijā šobrīd ir mēģinājumi virzīties tieši pretēji un pieņemt tādus likuma grozījumus, kas faktiski amnestēs būvnieku karteļa dalībniekus pirms vispār spēkā stājušies karteļa dalībniekus iegrožojoši noteikumi," sacījis Šadurskis.

Partiju apvienībai JV neesot pieņemams mēģinājums mīkstināt prasības dalībai publiskos iepirkumos uzņēmumiem, par kuru godaprātu ir pamatotas aizdomas. Šādus priekšlikumus Saeimā iesnieguši deputāti Liepkalns, Nemiro un Zariņš.

Par Publisko iepirkuma likuma tālāko virzību JV šodien aicinās diskutēt koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē, kas sāksies plkst.14.30.

Savukārt likumprojektu rīt, 30.novembrī, plānots turpināt izskatīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur to gatavo galīgajam lasījumam. Uz trešo lasījumu kopumā saņemts 31 priekšlikums.

LETA jau ziņoja, ka Saeima septembra nogalē otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā, grozījumi arī paredz iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru.

Izmaiņas nepieciešamas, jo praksē bieži ir konstatēti gadījumi, kad pasūtītāja rīcībā ir tāda informācija par kandidātu vai pretendentu, kas liek apšaubīt viņu spējas izpildīt līgumu, bet pasūtītājam nav iespēju un līdzekļu šādu kandidātu vai pretendentu izslēgt no iepirkuma procedūras, norādījuši likumprojekta autori.

Izmaiņas paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Paredzēts pagarināt kandidātu un pretendentu izslēgšanas periodu par noteiktiem pārkāpumiem no 12 uz 36 mēnešiem. Tāpat iecerēts noteikt, kādos gadījumos, piemērojot sarunu procedūru, var nepiemērot kandidāta vai pretendenta izslēgšanas iemeslus. Plānots arī noteikt, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem.

Līdz ar grozījumiem plānots precizēt, kādās situācijās kandidātam vai pretendentam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tāpat paredzēts precizēt, kā kandidāts vai pretendents nodrošina uzticamību un kad uzskatāms, ka uzticamība ir atjaunota.