Kā "iesācējam" rīkoties ar mantojumā saņemtu mežu? Eksperts atklāj padomus un "āķi" (4)

Vispirms jaunajam meža īpašniekiem vajadzētu nokārtot juridiskās attiecības, saka eksperts. 

"Tas nozīmē, ka ir jābūt ierakstam Zemesgrāmatā par zemes piederību. Kamēr tas nav noticis, tikmēr nav iespējamas jebkādas attiecības ar Valsts meža dienestu (VMD)," stāsta Saklaurs.

Tajā brīdī īpašumā drīkst veikt tikai tās mežsaimnieciskās aktivitātes, kam nav vajadzīgs ciršanas apliecinājums.

Izņēmums gan var būt, ja ir sanitāri, ārēji apstākļi, kas ir atrunāti likumdošanā. Piemēram, ja lielās platībās vajag iztīrīt mežu no bīstamajiem kaitēkļiem - mizgraužiem.

Jaunajam īpašniekam ir svarīgi arī noskaidrot, vai viņa meža īpašumam ir spēkā esoša meža inventarizācija. Meža likums nosaka, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz VMD, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju.

Kā nākamais solis pēc juridisko attiecību inventarizācijas jautājuma nokārtošanas būtu saprast, ko cilvēks vēlas darīt ar savu mantoto mežu - paturēt īpašumu īstermiņā vai ilgtermiņā. 

"Ja persona grib īstermiņā paturēt un nav vēlme "ņemties" ap mežu, tad to var pārdot. Ja cilvēks izvēlas ilgtermiņa variantu, tad vajag piesaistīt profesionālu meža apsaimniekotāju, piemēram, kooperatīvu,"

saka Saklaurs.

"Tātad trešais lielais solis saistībā ar mantoto mežu būtu mežkopja atrašana. Kad tāds ir atrasts, meža īpašnieks speciālistam izstāsta savus mērķus saistībā ar īpašumu. Pieņemsim, ka īpašnieks kā mērķi ir izvēlējies lēnu ilgtermiņa peļņu no sava īpašuma. Šādā gadījumā tiktu sastādīts plāns, kā īpašums tiks apsaimniekots," turpina eksperts.

"Visbiežāk meža īpašnieki vēlas aptuveni piecgades plānā saprast, kas ar viņu mežu tiks darīts. Piemēram, investori no lielajām kompānijām Latvijā izstrādā stratēģiskos plānus, kā viņiem tas mežs atmaksāsies 50, 70 vai pat 100 gadu laikā. Tas, protams, nav aktuāli cilvēkiem, kuriem ir platībā mazs (4-5 hektārus) mežs.

Aicina neuzķerties uz "iesācēja kļūdu"

Eksperts gan "iesācējus" meža apsaimniekošanā aicina uzmanīties no iespējamiem "āķiem" - spekulantiem, kas, izmantojot īpašnieka vājās zināšanas par mežu apsaimniekošanu, var arī mēģināt "aptīt ap pirkstu" meža jauno saimnieku un ir ieinteresēti neadekvātas peļņas gūšanā.

Lai tāda situācija nenotiktu, eksperts iesaka jaunajiem meža īpašniekiem labāk izskatīt vairākus variantus par apsaimniekošanu, tostarp vēršoties pie kooperatīviem, vairākiem uzņēmumiem, privātiem konsultantiem, meža īpašnieku asociācijas vai Meža konsultāciju pakalpojumu centra speciālistiem. Tāpat meža īpašniekiem tiek piedāvāti bezmaksas apmācību kursi un semināri par dažādām ar meža apsaimniekošanu saistītām tēmām.

"Šādi īpašnieks var noskaidrot alternatīvas meža tirgū. Nevajag "mesties virsū" pie pirmā pircēja," saka eksperts.

"Mežu īpašniekiem apsaimniekotājs ir vajadzīgs. Tas ir līdzīgi, kā ikvienam cilvēkam ir vajadzīgs zobārsts. Meža apsaimniekošanā ir vairāki "āķi" - ja cilvēks nezin, tad viņš var tikt apkrāpts. 

"Mežkopība ir ilgtermiņa pasākums, kad sākumā stādot un audzējot eglītes ir ar "mīnusiem", taču ilgtermiņā tas atmaksāsies."

Raksts tapis sadarbībā ar Meža attīstības fondu.