Kavējas Valsts prezidenta solītie grozījumi Partiju finansēšanas likumā (2)

Pirms diviem gadiem deputāti ievērojami palielināja naudu, ko partijas drīkst saņemt no valsts budžeta. Proti vairākums nobalsoja, lai piešķirtu naudu sev. Taču daži politiskie spēki pat pa šo neilgo laiku, Saeimas līmenī izjukuši, bet naudu turpina saņemt.

Politiskās partijas nevar iztikt tikai ar biedru maksājumiem. Bet pārlieku liela atkarība no ziedotājiem var radīt situāciju, kad politiķi lēmumus pieņem sponsoru interesēs.

Jau 2014. gadā tolaik Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidota ekspertu grupa nāca klajā ar ziņojumu, ka, valsts piešķirtais finansējums politiskajiem spēkiem, neesot pietiekams un joprojām pastāvot valsts sagrābšanas risks.

Ideju turpināja tālāk attīstīt Valsts prezidents Egils Levits. Un pirms diviem gadiem Saeimas vairākums nobalsoja par valsts finansējuma vairākkārtēju palielinājumu. Debašu Saeimā 2019. gada novembrī bija maz, grozījumi tika pieņemti kā steidzami divos lasījumos. Par tiem nebalsoja vienīgi "Saskaņa".

Valsts naudu vairāk nekā 4 miljonus gadā, partijām dala pēc panākumiem pēdējās 13. Saeimas vēlēšanās. To saņem 10 partijas, arī vēlēšanās divu procentu slieksni pārvarējušie politiskie spēki.

Ja salīdzina ar iepriekšējo valsts līdzekļu piešķīrumu līdz 2019.gadam, tad Saeimā ievēlētās partijas tagad saņem piecas reizes vairāk. Vislielāko naudu 800 tūkstošus izmaksā "Saskaņai" un vēlēšanās otro vietu ieguvušajai "KPV LV". Tās finansējums no valsts budžeta ik gadu ir vairāk nekā 640 tūkstoši.

Prieku par jauno sistēmu gadu pēc likuma labošanas, TV 3 rīta raidījumam izteica Valsts prezidents Egils Levits. Privātpersonu ziedojumi partijām esot sarukuši, tie veidojot tikai 10 procentus no partiju kopējās naudas, un esot panākts cerētais.

Tomēr ne Valsts prezidents, ne likumdevējs neparedzēja to, kas notiek ar valsts finansējumu, ja pēc Saeimas vēlēšanām no partijas pāri paliek tikai drupas, kā tas ir noticis ar "KPV LV".

Artusa Kaimiņa vadītais politiskais spēks, kas vēlēšanās ieguva 16 deputātu vietas, parlamentā faktiski vairs nav pārstāvēts. Parlamentārieši izklīduši kur nu kurais - kāds pieslējies citai partijai, kāds nodibinājis savu, kāds nepārstāv nevienu politisko spēku. Juridiski ar "KPV LV" saistība ir tikai diviem deputātiem Mārim Možvillo un bijušajai labklājības ministrei Ramonai Petravičai.

Arī partijas nosaukums tagad ir cits "Par cilvēcīgu Latviju". Birojs no centra pārcelts uz Pļavniekiem. Divstāvu ķieģeļu ēkā plāksni ar partijas nosaukumu neatrodam. Uzraksti liecina, ka te ir atpūtas komplekss un krievu pirts.

Viens no partijas četriem valdes locekļiem Māris Možvillo izrāda telpas un ierakstu studiju. Tās aprīkojums ir gana vienkāršs un tajā ieguldīta maza daļa no partijas naudas. Atteikties pusmiljona lielā valsts finansējuma gadā "Par cilvēcīgu Latviju" negrasās.

Māris Možvillo stāsta, ka partijas biedru skaits pieaug un patlaban tuvojas 800 simtiem. "KPV LV" dibinot, tie bijuši četri simti.

"Par cilvēcīgu Latviju" piebiedrojies Normunds Vilnītis. Viņu par pārkāpumiem atbrīvoja no KNAB priekšnieka amata. Tagad viņš partijas vārdā raksta atbildes uz sūdzībām KNAB, lai politiskais spēks nezaudētu valsts finansējumu. Vilnīti partija algo par valsts piešķirto naudu un mēnesī viņš saņem 1100 eiro.

Algu, neatklājot, cik lielu, saņem arī partijas izpilddirektors Jurģis Miezainis, kuram iekļūšanai Saeimā savulaik balsis pietrūka. Šī nelielā cilvēku grupa arī ikdienā rīkojas ar pusmiljonu lielo kpv lv piešķirto finansējumu.

Valsts prezidents, uzrunājot Saeimas deputātus šajā rudens sesijā, teica, ka likums par valsts naudu partijām, jālabo vēlreiz.

Levits rosinās samazināt finansējumu, ja kādas partijas Saeimas frakcija ir beigusi pastāvēt, vai tās locekļu skaits būtiski sarucis. Un labojumi attiektos gan tikai uz nākamo parlamenta sasaukumu.

Prezidenta priekšlikumu atbalstītu arī "Nacionālā apvienība" un "Jaunā konservatīvā partija". Opozīcijā esošā Saskaņa par šiem grozījumiem nebalsos. Valsts naudas piešķīrumam viņuprāt jābūt citiem kritērijiem kā tikai vēlētāju balsu skaitam Saeimas vēlēšanās.

Piemēram, daudz būtiskāks esot partijas biedru skaita pieaugums, cik lielu daļu partijas kasē veido biedru naudas un svarīga esot arī nodaļu izveide lielajās pilsētās.

Iespaidīgu valsts finansējuma daļu partijas tērēja priekšvēlēšanu kampaņām 2020.gadā notikušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. "KPV LV" uz vēlēšanām gāja ar Ralfu Nemiro priekšgalā, 126 tūkstošus par reklāmām tā samaksāja nezināmai firmai un domē vispār neiekļuva. Nekā personīga rīcībā esošie līgumi liecināja par vairāku pakalpojumu sadārdzinājumu.

KNAB sācis divas pārbaudes. Šonedēļ uz biroju saukts arī Māris Možvillo.

Ja KNAB partiju atskaitēs atklāj vairāk nekā 30 tūkstošus ar partiju nesaistītus izdevumus, valsts finansējums tiek apturēts. Ņemot vērā, ka KNAB "KPV LV" pērnā gada tēriņu atbilstību likumam vētī tikai tagad, un rezultāti būs tikai pavasarī, var jau tagad droši prognozēt, ka “Par cilvēcīgu Latviju” kontā nākamā gada sākumā ieripos vairāk nekā 300 tūkstoši.