Par kādu naudu dzīvo Gobzems? (72)

Deputāta ienākumu deklarācija rāda, ka viņam nav uzkrājumu un pārtiek tikai no algas Saeimā, kas pēc nodokļiem pērn bijusi ap 2300 eiro mēnesī. Lai arī no sievas nesen šķīries, pats norādījis, ka viņa nestrādā, audzina bērnus un studē medicīnu.

Tikmēr publiski redzamie Gobzema tēriņi pārsniedz viņa mēneša algu.

2020.gada vasarā Gobzems par 250 tūkstošiem eiro nopirka lepnu māju Baltezerā ar baseinu pagalmā, ko līdz tam īrēja no hokejista Jāņa Sprukta sievas. Zemesgrāmatas dati rāda, ka Spruktu ģimene šo māju pirms astoņiem gadiem nopirka pat dārgāk nekā pārdeva Gobzemam – par gandrīz 270 tūkstošiem eiro (tobrīd 189 757 LVL). Sprukts Re:Baltica skaidroja, ka par tādu cenu pārdevis, jo "biju parādos, vajadzēja naudu un tādēļ pārdevu. Dzīvē tā gadās."

Pirkumam Gobzems SEB bankā paņēma 165 tūkstošu eiro hipotēku (spriežot pēc viņa ienākumu deklarācijas, atlikušo summu viņš, iespējams, samaksāja no kāda cita īpašuma pārdošanas.) Saskaņā ar SEB bankas kredītu kalkulatoru, lai aizņemtos šādu summu uz, piemēram, 30 gadiem, katru mēnesi jāatdod vidēji 700 eiro mēnesī.

Mācību gada sākumā kāds aculiecinieks mikroblogošanas vietnē "Twitter" bija ievietojis foto, kurā Gobzemu ģimenes lietošanā esoša mašīna bija novietota neatļautā vietā blakus bērnudārzam, kuru apmeklē viņu bērni. Mēneša maksa šajā privātajā bērnudārziem abiem bērniem ir ap 1300 eiro.

Fotogrāfijā redzamais baltais džips pie bērnu dārza ir viens no diviem "Mercedes", ar kuru pārvietojas pats Gobzems vai viņa šķirtā sieva. Vēl pirms diviem gadiem abi bija norādīti deputāta ienākumu deklarācijā (džips līzingā, otrs lietošanā). Pērn auto ienākumu deklarācijā vairs neparādās, taču, kā liecina Re:Baltica novērojumi, Gobzema ģimene tos joprojām izmanto.

Īsumā – par mājas kredītu un bērnudārzu vien būtu jāatdod visa Gobzema oficiālā alga. Kam pieder un kas apmaksā auto uzturēšanu, ikdienas tēriņus un deputāta garderobi,

Gobzems Re:Baltica neatbildēja un bloķēja savā "Facebook" profilā.

Gobzems un Zolitūdes traģēdijas lieta

Vēl šovasar Gobzems "Facebook" publicēja foto, kurā ģērbies modīgā firmas "Pangaia" sporta tērpā (vidēji komplekts maksā 250 eiro un Gobzemam tādu ir vismaz trīs) ar savu balto mersedesu pozēja pie izbijušā biroja Alberta ielā.

"Es biju zināms advokāts (..) braukāju ar porši un dzīvoju trīsstāvu vecpuiša dzīvoklī," Gobzems skaidro, ka to visu ziedojis, lai būtu politiķis. Kur palika ienākumi no greznās dzīves, nav saprotams. Pirmajā ienākumu deklarācijā pēc ievēlēšanas Saeimā redzams, ka viņam pieder zemes gabals Rīgā, māju īrē, mašīna līzingā, uzkrājumu nav.

Viena no Gobzema pēdējām skaļākajām lietām vēl kā advokātam – pirms viņu izslēdza no zvērinātu advokātu rindām par neētiskiem izteikumiem pret kolēģiem (viņš vairākkārt, izsakoties par nogalināto maksātnespējas administratoru Mārtiņu Bunkus, teica, ka nelaiķis bijis "bandīts", "mafijas loceklis", "zaglis" u.c.) – ir Zolitūdes sagruvušās "Maxima" lieta. Traģēdijas apmēra un cietušo daudzuma ziņā tā ir viena no lielākajām tiesu lietām atjaunotajā Latvijā, un, lielā mērā pateicoties Gobzemam, cietušajām ģimenēm izdevās no Maxima īpašniekiem saņemt apjomīgas kompensācijas.

Publiski Gobzems cenšas radīt priekšstatu, ka pie sagruvušā lielveikala lietas strādājis bez maksas. "Šajā procesā es ne no "Maximas", ne no cietušajiem šo četru gadu laikā neesmu ne prasījis, ne saņēmis nevienu santīmu," viņš stāstīja intervijā Latvijas Radio 2017.gadā. To Re:Baltica apstiprināja arī "Maxima" un cietušie.

Kompensācijas "Maxima" skaitīja cietušo kontos, bet procesu administrēja Vilgerta advokāta birojs. To piesaistīja Gobzems, aicinot savus klientus pāriet pie Vilgerta advokātu biroja, jo pats jau bija sācis priekšvēlēšanu kampaņu. Par lietu administrēšanu "Maxima Latvija" ar Vilgerta advokātu biroju bija noslēgusi atsevišķu līgumu, Re:Baltica apstiprināja uzņēmums, bet atteicās izpaust summu, jo līgums to neļaujot.

No darījumā iesaistīta avota, kas vēlējās palikt anonīms, Re:Baltica noskaidroja, ka Vilgerta birojs saņēma 15 līdz 20% par katru noslēgto kompensāciju ar cietušo. Tās tika izmaksātas vairāku gadu garumā un kopumā Vilgerta birojs par savu darbu "Maxima" lietā saņēma ap miljonu eiro. Vai un cik daudz no šī honorāra maksāts Gobzemam, biroja pārstāvis Gints Vilgerts īsti neatcerējās.

"Es atceros, ka varētu būt tā, ka mums bija vienošanās ar "Maxima" kontekstā ar daudzām citām vienošanām (..). Bet tādā kontekstā, ka Gobzema kungam, ka viņš tur kā tur, ko tur, to es nevaru jums stāstīt," – Re:Baltica telefonsarunā teica Vilgerts.

"Maxima" lieta palīdzēja Gobzema atpazīstamībai, lai iekļūtu Saeimā (tolaik nesalīdzināmi lielāka zvaigzne bija saraksta līderis Artuss Kaimiņš). Par abu pārstāvētās partijas KPV LV aģitācijas vietu pārtapa arī "Facebook" lapa ar 20 tūkstošiem sekotāju, kas sākotnēji bija radīta, lai apvienotu Zolitūdes traģēdijā cietušos. Pēc izlīguma parakstīšanas ar "Maximu", kas paredzēja kompensācijas cietušajiem, Gobzems interesi par lietu zaudēja. Prese rakstīja, ka tiesa Rīgā izbeidza vienu no Zolitūdes traģēdijas civillietām, jo advokāts Gobzems neieradās uz tiesas sēdi. Šajā lietā cietušie vēlējās piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu no "Homburg Zolitude".

Likums un kārtība ziedotāji

Lieli ziedojumi, kas daļēji varētu skaidrot Gobzema dzīves veidu, nav arī viņa partijai Likums un kārtība. KNAB politisko partiju ziedojumu datu bāze rāda, ka tai kopš dibināšanas šī gada sākumā saziedoti nepilni 22 tūkstoši eiro. Lielākais ziedojums – 5000 eiro – ir no Oskara Ozoliņa.

Vēl vasarā Gobzems "Facebook" rakstīja, ka nākamajā partijas kopsapulcē rudenī piedāvāšot Ozoliņa kandidatūru valdei. Viņš raksturo Ozoliņu kā savu "domubiedru un draugu", kurš "ilgus gadus bijis pusmiljarda lielas kompānijas vadītājs. Oskars Ozoliņš ir vadījis būvkompāniju Merks," raksta Gobzems.

Divus mēnešus vēlāk Konkurences padome sodīja Merks kā vienu būvniekiem, kas gadiem piedalījās tā dēvētā būvnieku karteļa sarunās un vienojās par miljoniem vērtu būvniecības objektu sadali. Merks šajā sarunās mazā konteinera tipa mājiņā slēgtā teritorijā Jūrmalā pārstāvēja tā brīža priekšsēdētājs Ozoliņš. Konkurences padomes publiskotajā lēmumā lasāmi arī anonimizēti sarunu fragmenti, taču runātāju vārdi ir viegli nojaušami.

Vienā no tikšanās reizēm kopā ar Māri Martinsonu (Velve) un Gunti Rāvi (Skonto Būve) Ozoliņš aspriež Jaunā Rīgas teātra pārbūves iepirkumu. Noprotams, ka pārējie mēģina pierunāt Merks iesniegt savu pieteikumu kā "aizsega piedāvājumu". Ozoliņš par to nav priecīgs, jo "man negribas rēķināt, tas ir darbs. Sēž divi cilvēki un melnu muti mēnesi strādā." Vienlaikus viņš piekrīt, ka tas esot jādara. Publiski zināms, ka šajā iepirkumā uzvarēja firma "Re&Re". Taču Merks tiek pie Ventspils mūzikas skolas un koncertzāles būvniecības.

Par neatļautu vienošanos Konkurences padome Merks sodīja ar gandrīz 2.7 miljonu eiro lielu naudas sodu. Kompānija savu vainu neatzīst un lēmumu pārsūdzējusi tiesā.

Ozoliņš telefona intervijā Re:Baltica noliedz, ka būtu iesaistījies nelikumīgās darbībās. "Būvnieku karteļa lieta šobrīd ir tikai Konkurences padomes interpretācija par šauri no konteksta izrautiem faktiem, un šī interpretācija nav pareiza," Re:Baltica norādīja Ozoliņš.

Tagad viņš sevi pozicionē kā finanšu ekspertu un novembrī Gobzema "Facebook" profilā skaidro inflācijas sekas. Nākamajā partijas kongresā pretendēšot uz valdes locekļa amatu. Vai palīdzot Gobzemam finansiāli, Ozoliņš atbildēja noliedzoši.

Dienu pirms šī raksta publicēšanas Re:Baltica atkārtoti sazinājās ar Gobzemu, nosūtot viņam jautājumus. Uz pirmo mēģinājumu tos uzdot Gobzems atbildēja savos sociālo tīklu profilos, mēģinot trivializēt Re:Baltica darbu līdz interesei par viņa apakšbiksēm. Arī uz otro sazināšanās mēģinājumu viņa atbilde bija fokusēta uz draudu izteikšanu rakstu autorei, nevis atbilde pēc būtības. "Tu laikam neesi sapratusi, ka sievietes ar pazeminātu sociālu atbildību, tas ir, pērkamas sievietes mani neinteresē un es viņām neatskaitos. Iegaumē uz visiem laikiem, Vienotības varas preses dienesta propagandas nodaļas vadītāja," – atbildē raksta politiķis.