Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Kam "pienākas" balstvakcīna pret Covid-19? Un kas var pieteikties tai? (13)

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Lai gan Imunizācijas valsts padome šobrīd balstvakcīnu pret Covid-19 iesaka tikai atsevišķām iedzīvotāju grupām ar augstu risku saslimt smagi, faktiski trešajai potei jau patlaban var pieteikties krietni plašāks vakcinēto pulks. TV3 Ziņas skaidroja, kuri tad īsti jau var doties pēc papildu potes.

Kamēr Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs nupat nācis klajā ar paziņojumu, ka balsta pote pret Covid-19 faktiski būtu rekomendējama visiem pilngadīgajiem, Latvijā joprojām pieturas pie pašmāju Imunizācijas valsts padomes ieteikumiem – primāri balsta pote nepieciešama tikai riska grupām.

"Uzstājīgi rekomendējama 18+, kas ir vakcinējušies ar "Janssen", ja ir pagājušas astoņas nedēļas un nav bijušas saslimšanas.

Savukārt iedzīvotājiem, kas ir vecāki par 50 gadiem, jā, viņiem arī ir šī ļoti izteiktā rekomendācija. Un, runājot par jaunākiem cilvēkiem, sākot no 30 ir vēlams, savukārt no 18 līdz 30 rekomendācija saka, ka nav nepieciešams," skaidro NVD Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Inga Vasiļjeva.

Vienlaikus jau patlaban portālā "manavakcina.lv" potei pieteikties var visi, arī tie, kuru vecums vai kādi citi nosacījumi, rekomendācijām neatbilst. Galvenais, lai kopš vakcinācijas kursa beigām ar "AstraZeneca", "Moderna" vai "Pfizer" potēm ir pagājuši vismaz seši mēneši.

"Sistēma, protams, nevar nojaust jūsu darba specifiku, nevar nojaust nekādas hroniskās slimības, mēs nezinām, vai cilvēkiem ir ilgstošas saskarsme ar nevakcinētiem cilvēkiem utt.

Līdz ar to šis lēmums par balstvakcīnu ir jāpieņem katram pašam, vadoties pēc šīm rekomendācijām. Un, ja ir šaubas, vienmēr ir iespēja konsultēties," norāda Vasiļeva.

Vienlaikus sociālajos tīklos izgaismojies, ka ne visos vakcinācijas centros papildu devu gribētājus uzņem ar atplestām rokām. Daudzos gadījumos notiek pat mēģinājumi atrunāt.

"Mani pagājušajā nedēļā, maigi sakot, atrunāja daktere, kas bija uz vietas. Tā ka nelolojiet cerības, ka gaidīsiet pierakstu, aizbrauksiet un dabūsiet. Var nemaz nedot, ja nesitīsiet ar dūri pa galdu ar vārdiem: šīs ir manas tiesības!" sašutis ir Dima.

"Man bija līdzīga situācija, bet balstvakcīnu es dabūju. Uz vietas esošā daktere labu laiku skaļi prātoja, kam tad man to vispār vajagot, no kurienes tāda steiga, un beigu beigās ar ievadu "ja jūs tik šausmīgi baidāties…", lika izvēlēties "būsteri", paņēmu "Moderna"," stāsta vēl kāds sastaptais cilvēks.

"Man bija diezgan līdzīgi – ko es tur daru, nav jau 50+, kāpēc nāku vakcinēties, lai vispirms antivielas pārbaudu un tad eju pēc trešās. Pēc mazas lekcijas sapotēja," informē vēl kāds sociālo tīklu lietotājs.

Vakcinācijas birojā gan saka, – tā varētu būt cilvēciska kļūda.

"Vakcinācijas procesā ir iesaistīts diezgan liels iedzīvotāju loks, un šādas cilvēciskas vai nu kļūmes, vai neizpratne mēdz gadīties.

Tāpēc iedzīvotājus aicinām, ja ir šādi gadījumi, vērsties pie mums Vakcinācijas birojā, un katru gadījumu skatīsimies atsevišķi," aicināja Vakcinācijas birojā.

Vienlaikus veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsver: lai gan pieprasījums aug, šobrīd visas pūles vērst uz balstvakcināciju nebūtu pieļaujams. Joprojām galvenā prioritāte ir vispār nevakcinētie.

"Mūsu prioritāte ir tie 128 tūkstoši cilvēku vecumā 60+, kuriem vispār nav nevienas vakcīnas. Tās diskusijas par un ap balstvakcīnu ir svarīgas, bet tās nav tik svarīgas kā šis jautājums,"

skaidro veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Savukārt plašāka skaidrošana un aicināšana saņemt balstvakcīnu Latvijā ir plānota decembrī. Kā skaidro Vakcinācijas projekta nodaļā, gada nogale izvēlēta, jo balstvakcīnu vajadzēs lielam skaitam to cilvēku, kuri primāro vakcināciju veica pavasarī un vasaras sākumā.

Video: Raidījuma "TV3 Ziņas" sižets

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu