"Melnā piektdiena" ⟩ Laiks, kad labprāt sarosās arī kibernoziedznieki, vēstī ReTV

"Melnā piektdiena" - diena pēc Pateicības dienas, ko svin Amerikas Savienotajās Valstīs un ko izmanto arī daudzās citās valstīs, arī Latvijā. Pircēju lielo vēlmi iegādāties preces par krietni zemākām cenām izmanto arī krāpnieki. Kā norāda kiberdrošības un digitālās informācijas aizsardzības uzņēmums "Kaspersky", no septembra līdz oktobrim ir pieaudzis par 208% jeb 1,3 miljoniem gadījumu, kad krāpnieks mēģina ar viltu iegūt no interneta lietotāja slepenu informāciju, piemēram, lietotāju vārdus, paroles, kredītkaršu numurus.

Starptautiskais kiberdrošības uzņēmums "Kaspersky": "Šobrīd e-maksājumi piedzīvo milzīgu izaugsmi, 2021. gadā nogalē sagaidāmais globālais novērtējums būs 6,6 triljoni dolāru. Tas nozīmē 40% pieaugumu tikai divu gadu laikā. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka krāpnieki mēģinās gūt labumu no šīs tendences, jo īpaši tad, kad cilvēki gatavojas iepirkšanās svētkiem."

"Mēs vienmēr novērojam pastiprinātu krāpniecisko darbību "melnās piektdienas" periodā. Varbūt mazliet pārsteidz uzmanība, kas veltīta e-maksājumu sistēmām.

​​Šoreiz mēs konstatējām populārākās maksājumus sistēmas atdarinošu uzbrukumu skaita milzīgu pieaugumu par 208%. Protams, katru jaunu maksājumu lietotni krāpnieki uztver kā jaunu iespēju potenciāli izmantot lietotājus," saka Tatjana Ščerbakova, "Kaspersky" drošības eksperte.

Lai gan vairāk ir cietuši tādi lieli uzņēmumi kā "Amazon", "Ebay" un "Alibaba", Valsts policija Latvijā nav novērojusi, ziņu par šādiem gadījumiem "melnās piektdienas" kontekstā nav saņēmusi, bet "Drošsinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska ReTV uzsver, ka internetā krāpnieki nesnauž.

"Viņi izmanto katru iespēju, kā varētu apkrāpt, līdz ar to, ja ir tādas īpašās akciju dienas visā pasaulē, tiek atzīmētas, veikalnieki atzīmē, tad arī krāpnieki to izmanto, lai izvietotu visādus, teiksim, interneta veikalus, mēģinātu apkrāpt cilvēkus, būtībā viņiem neko nepārdodot."

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Santa Zarāne iezīmē, kā cilvēkam neapjukt internetveikalu pasaulē un spētu nošķirt godīgu tirgotāju no negodīga.

"Tas spektrs, kā pievilināt ar atlaidēm vai viltus atlaidēm patērētājus, ir diezgan liels. Interneta vide mums sniedz šīs iespējas.

Viens no veidiem ir, ka šajās vietnēs bieži var manīt laika atskaiti piedāvājumam, kad laiks skaitās uz leju - drīz tev beigsies laiks, domā ātri. Mēģinot piespiest patērētāju pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu, kad ir jāpaspēj, kamēr šis piedāvājums ir spēkā. Var saglabāt to vietni, ieiet vēl pēc kāda laika un paskatīties, vai pēc tā laika, kas ir beidzies, vēl aizvien piedāvā. Tad ir tādas vietnes, kurās ik pa laikam lec ārā paziņojumi - tagad persona "x" no pilsētas "y" ir iegādājusies trīs šādas vienības, kas arī liecina, ka šī prece drīz vairs nebūs piedāvājumā un ir jāpaspēj iegādāties."

Maija Katkovska stāsta, ka biežāk par upuriem kļūst tādi cilvēki, kuriem izglītības līmenis ir zemāks. Internetā var sastapt vairākus krāpniecības veidus, katram krāpniecības veidam ir sabiedrības grupas, kuri iekļūst viņu izliktajos slazdos.

"Piemēram, ļoti lētu un dažādu zīmolu, apģērbu pārdošana internetā, tur vairāk jaunieši uzķeras.

Kaut ko mēģina pasūtīt daudz lētāk nekā citos interneta veikalos, kuri ir pieejami. Uz iepazīšanos internetā, pēc tam apkrāpšana - tur savukārt sievietes vairāk uz tādu romantisko iepazīšanos. Savukārt uz izklaidi un intīmu iepazīšanos vīrieši ir tie, kas vairāk cieš," stāsta Maija Katkovska.

Mārketinga speciālists Jānis Kļaviņš ReTV stāsta - Latvijā daudzi cilvēki nemaz nezina, kas ir "melnā piektdiena", un vajadzētu pārdēvēt nosaukumu, kas būtu Latvijai piemērotāks un atbilstošāks.

Lai gan ik pa laikam tiek saņemtas ziņas no policijas par jauniem krāpnieku upuriem, "Norstat Latvija" veiktajā pētījumā "Kādēļ cilvēki Latvijā aizvien iekrīt telefonkrāpnieku "nagos"?" 91% aptaujāto ir pārliecināti, ka zinātu, kā rīkoties, gadījumā, ja viņiem piezvanītu telefonkrāpnieks.