Dumpis: Paštestu izmantošana strādās tikai tad, ja sabiedrība būs atbildīga (8)

Noslēdzies pirmais paštestu iepirkums, kur valsts tos par trīs miljoniem eiro pirks no nesen dibināta uzņēmuma. Lai testētu visus skolēnus un no 6. decembra arī klātienē strādājošos darbiniekus, paredzēts kopumā iztērēt ap 15 miljoniem eiro.

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra rīkotā iepirkumā par atbilstošiem tika atzīti pieci pretendenti.

"Ar šiem pieciem uzņēmumiem tiks slēgta vispārējā vienošanās, taču SIA "Ekspress laboratorija" savukārt ir tas uzņēmums, kurš ir saņēmis visvairāk novērtējuma punktu. Tad ar tiem arī tiks slēgts pirmais piegādes līgums, kas ir pirmā partija, kas tiks piegādāta ar testiem, – attiecīgi četru miljonu testu apmērā," pastāstīja Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka medicīnas preču tirgotājs "Ekspress laboratorija" pieder Tomam Bindem, Jeļenai Putviķei un Krievijas valstspiederīgajam Sergejam Ļebedevam. Uzņēmums reģistrēts vien šā gada pavasarī, līdz ar to dati par tā finanšu rādītājiem vēl nav pieejami.

Par četriem miljoniem paštestu uzņēmums saņems trīs miljonus eiro, tātad – 75 centus par katru. Pārējie četri uzņēmumi tikmēr atstāti rezervistos gadījumam, ja testus vajadzēs vairāk.

Vienlaikus jau šobrīd aktīva paštestēšanās notiek skolēnu vidū. Tos piegādā laboratorijas, kuras jau iepriekš iesaistītas rutīnas skrīningā, – "MFD laboratorija", Centrālā laboratorija, Gulbja laboratorija un zinātniskais institūts "Bior".

"Kamēr viņi nesāk piegādāt centralizēti visiem vienādus - katra laboratorija piegādā tos testus, kas viņiem ir. Mēs oktobra beigās organizējām iepirkumu, zinājām, ka būs jāpiegādā skolām. Mums bija padaudz piedāvājumu, un uzvarēja firma "Genmedica" ar piedāvājumu par 1,15 eiro gabalā," stāstīja institūta "Bior" direktora vietniece Olga Valciņa.

Nacionālais veselības dienests laboratorijām par paštestu un tā piegādi skolēnam maksā 3,39 eiro gabalā. Bet pēc 10.decembra arī skolēni saņems tos pašus testus, kurus nodarbinātie visā Latvijā.

Bažas par cilvēku godaprātu ar Covid-19 paštestiem

Kopumā iedzīvotāju paštestēšanās valstij līdz ārkārtējās situācijas beigām 11. janvārī varētu izmaksāt ap 15 miljoniem eiro. Tomēr ekspertu vidū ir bažas par šī pasākuma efektivitāti, jo tas prasa augstu sabiedrības atbildības līmeni. Turklāt arī skolās bieži vien testēšanās ir uz vecāku godaprāta.

"Mēs esam šo atbildību deleģējuši vecākiem. Un ir informācija, ka arī turpmāk 1-3. klašu skolēni tos veiks mājās vecāku uzraudzībā, bet 4-12. klašu skolēni – skolā," pastāstīja Rīgas Imantas vidusskolas direktora pienākumu izpildītāja Ginta Revizore.

Arī šobrīd skolotāju uzraudzībā izglītības iestādē testējas vien vecāko klašu skolēni. Līdzīga dilemma šobrīd ir Operatīvās vadības grupas pārstāvjiem, kuriem jāizlemj, vai testus likt veikt darba vietā vai paļauties uz darbinieku godaprātu.

Infektologs Dumpis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka paštestu izsniegšanai visiem klātienes darbiniekiem būtu pievienotā vērtība "ideālajā pasaulē".

Dumpis stāstīja, ka paštesti tiek plaši lietoti Lielbritānijā un citviet. Precizitātes ziņā tie ievērojami atpaliek no siekalu, kā arī parastajiem PĶR testiem, kurus ņem no deguna dobuma. Tomēr paštesti ir daudz ērtāki, jo tos var veikt mājās. Piemēram, ja skolā vai darba vietā ir Covid-19 uzliesmojums, paštestus varētu izmantot, lai to pamanītu. Tos varētu veikt arī, ja, piemēram, kāds skolēns klasē ir saslimis. Tādējādi pārējos skolēnus varētu testēt, nevis viņiem būtu jādodas pašizolācijā.

Tomēr situācijā, kur jebkuram darbiniekam būtu divas reizes nedēļā jāveic paštests, Dumpis ir skeptisks par tā noderīgumu.

"Viss ir atkarīgs no cilvēka apzinīguma un uzņēmuma ieinteresētības.

Galvenais - kā tiek ņemts vērā testa rezultāts. Jāsaprot: ja cilvēks ir pozitīvs, viņam tas būtu jāapstiprina ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR), šo dārgo, sarežģīto testu," stāstīja Dumpis.

Viņam nav skaidrs, kas notiks tālāk - pēc pozitīva paštesta. Process ir sarežģīts, jo pozitīvā testa gadījumā arī jāapzina saslimušā kontakti.

"Šāda pieeja lielā mērā balstīta uz apzinīgumu," sacīja Dumpis, piebilstot, ka ne visi tādi būs.

"Pētījumi rāda, ka skolas principā ir nedrošas vietas, kur plaša testēšana atmaksājas. Bet kā ir ar visām darba vietām. Es varu iztēloties ideālajā pasaulē, kā tas notiek, un tam būtu pievienotā vērtība," izteicās infektologs.