"Mammītei vajag mikrodevu." Vecāki atklāti par bērnu audzināšanu, ikdienā lietojot marihuānu (21)

Brenda saka, ka tādas kā viņa nav jauna parādība - viņa ir redzējusi, kā mātes gadiem ilgi smēķē marihuānu. Rakstot savu grāmatu, īpaši "mātēm, kuras daudz nezina par kaņepēm", viņa atklāja, ka viņām ir vajadzīga grāmata, kas norāda, ka šī ir kustība, kas apstiprina, ka varam būt atbildīgi vecāki, kas uzsmēķē. 

Valsts līmeņa legalizācija un Kanādas legalizācija visā valstī ir paplašinājusi marihuānas pieejamību pieaugušajiem. Un, lai gan ir grūti precīzi noteikt, cik daudz mammu to lieto, tiešsaistes grupu paplašināšanās liecina, ka arvien vairāk māmiņu sāk lietot marihuānu, lai palīdzētu pārvaldīt savu dzīvi kā vecākiem.

"Tāpat kā ar vīnu"

Pirmo reizi pētniece Hetere Nevseda uzzināja par šādām mammām ap 2018. gadu, kad vietnē "Facebook" parādījās grupas, kas veltītas jaunajai sociālajai kustībai. Antropoloģijas profesore un Rietumilinoisas universitātes starpdisciplinārās specialitāte atzīmēja, ka šādas "Facebook" diskusiju grupas darbojas jau vairākus gadus, taču šodien esot vairāk nekā 20 šādu grupu, kas pulcē vairākus tūkstošus dalībnieku.

Nevseda saka, ka "kaņepju mammu" kustība demonstrē kaut ko tādu, kas iepriekš nav bijis izrunāts, - sievietes un mātes ikdienā lieto marihuānu, tostarp to uzņemot ar tādiem produktiem kā gāzētie dzērieni, ēdieni, tinktūras.

ASV dzīvojošā Latrese Tomasa saka, ka viņa apvieno marihuānu un savu trīs bērnu audzināšanu "tāpat kā cilvēki to dara ar vīna iedzeršanu".

"Pēc garas dienas ar bērniem, it īpaši pandēmijas laikā, kad visu dienu esi pavadījis mājās ar visiem trim bērniem, laikā, kad viņi gulēja, es skrēju vannā ar dažiem CBD pilieniem tajā," stāsta Tomasa, kura ir divu pusaudžu un maza bērna mamma.

Viņa atklāj, ka īpaši laikā, kad rasistiski motivēti nemieri ietekmē melnādaino ģimenes, marihuāna viņai palīdzējusi "pārvaldīt trauksmi - ne tikai kā melnādainajai sievietei, bet jo īpaši kā melnādaino bērnu mātei".

Arī 53 gadus vecā Barindere Rasode juta, ka pandēmijas laikā stress tikai pieaug. Ar trim bērniem vecumā no 17 līdz 28 gadiem Vankūverā dzīvojošajai mātei Covid-19 laikā bija grūti tikt galā ar vecāku pienākumiem, īpaši mēģinot izskaidrot savam jaunākajam bērnam, kas notiek.

"Jums ir darīšana ar pusaudzi, kura pasaule ir apgriezusies kājām gaisā, un jūs visi kopā esat ieslēgti mazā telpā uz vairāk stundām, nekā jebkad vajadzētu," saka Rasode.

Lai palīdzētu nomierināt savus saspringtos nervus, viņa lieto marihuānu, kas Kanādā ir legāla.

"Tas ne tikai palīdzēja mazināt manu satraukumu par situāciju, bet arī padarīja mani par pacietīgāku vecāku."

"Nepareizs priekšstats"

Daudzas "kaņepju mammas", tostarp Rasode, Tomasa un Brenda, marihuānu mikrodozē, izmantojot augu vai tā ekstraktus nelielās devās.

"Nepareizs priekšstats ir tāds, ka mēs vienkārši smēķējam, lai nenormāli apreibinātos," smejas Tomasa.

"Nē. Es joprojām esmu mamma. Man vēl jāfunkcionē. Es joprojām vadu biznesu. Man joprojām ir darāmo lietu saraksts, kā arī treniņi."

Brenda piekrīt. "Kad esmu mamma, es gribu tieši tik mazu devu, kas nedaudz maina manu skatījumu. Visas domas, darāmo darbu saraksti un visas mammas lietas mazliet piebremzē, lai es varētu būt klātesošāka, pacietīgāka un radošāka ar saviem bērniem." Viņa uzskata, ka mikrodozēšana ir droša.

Pētījumi par mikrodozēšanas priekšrocībām un riskiem joprojām ir nepārliecinoši. Nacionālās Zinātņu akadēmijas 2017. gada pārskatā tika secināts, ka ir ierobežoti pierādījumi, kas liecina, ka marihuāna var izraisīt tādu ilgtermiņa ietekmi uz veselību, kas tiek saistīta ar citām vielām. Vēl pāris pētījumos par kaņepju radīto kaitējumu tiek izcelti daži potenciālie riski gan garīgajai, gan fiziskajai veselībai, taču atkal ne visi pierādījumi ir pārliecinoši, un ir jāveic papildu darbs. Kopumā tas uzsver nepieciešamību pēc turpmākiem detalizētiem pētījumiem, jo ​​daudzos gadījumos ir pārāk maz datu, lai izdarītu stingrus secinājumus.

Pašlaik visskaidrākais risks saistībā ar marihuānas lietošanu ir traumas un nelaimes gadījumi, kas var rasties, cilvēkiem apreibinoties.

Līdzīgi kā jebkura apreibinoša viela, tā var ietekmēt spriestspēju un reakcijas laiku, tādējādi palielinot risku, piemēram, iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.

Šāda sarežģīta un nepārliecinoša informācija nozīmē, ka pat ar mikrodozēšanu – tāpat kā ar jebkuru citu psihoaktīvu vielu – jābūt uzmanīgiem. 

"Mammītei vajag mikrodevu"

Daudziem ir stingra nostāja pret marihuānu, tāpēc bieži raisās asas diskusijas, jo īpaši ar mammām, kuras atzīst tās lietošanu.

Lai gan Brenda saka, ka viņa pati nav piedzīvojusi negatīvu attieksmi savu paradumu dēļ, viņa ir redzējusi, ka no tā cieš citas viņai līdzīgās.

"Citas man pazīstamas "kaņepju mammas" sociālajos tīklos ir saņēmušas tādus komentārus kā "tu esi slikta mamma", "tu rādi sliktu piemēru bērniem", "tu slavē narkotiku lietošanu", "tas ir nožēlojami" un pat "tev ir jāatņem mātes tiesības"," viņa saka. Tāpat daudzi "kaņepju mammu" bērni palaiduši garām iespējamas draudzības, jo citu bērni vecāki tās neatbalsta.

Tomasa ir ļoti piesardzīga, par savu aizraušanos ar marihuānu stāstot citiem, pat ja viņai šķiet, ka citu spriedums ir negodīgs un liekulīgs. "Es varu būt ciemos, kur visas mammas dzer vīnu, un piedāvāt uzsmēķēt. Visi teiktu: "Mājā ir bērni!" viņa saka.

Nevseda piebilst: "Ir pieņemts un pierasts, ka mamma saka "mammai vajag glāzi vīna", taču joprojām nav pieņemami teikt "mammītei vajag mikrodevu".

Lai gan viņa atzīmē, ka mēs vēl nezinām kaņepju ilgtermiņa ietekmi uz sieviešu veselību, Nevseda arī uzskata, ka pastāvīgā koncentrēšanās uz marihuānas negatīvajām sekām ir politiska stagnācija, nevis medicīnisku apsvērumu rezultāts. "Kamēr sabiedrība un politiķi kopumā turpinās uzskatīt, ka kaņepes ir kaitīgas, tādus jautājumus arī izskatīs zinātne," viņa uzsver. "Ne tādus kā, piemēram: "Vai kaņepes var izmantot, lai efektīvi cīnītos ar pēcdzemdību depresiju?""

Neveda apgalvo, ka tas, cik pieņemta būs marihuānu lietojoša mamma, ir atkarīgs no viņas atrašanās vietas - vai kādā ASV štatā, vai citur pasaulē.

Šīs vielas likumībai ir acīmredzama loma tās sociālajā pieņemamībā, lai gan pat vietās, kur tās lietošana ir likumīga, "pieņemšana ir atkarīga no jūsu sociālekonomiskā, izglītības un politiskā statusa".

"Daudz sieviešu iznāk no "zaļā skapja""

Valstīs, kurās marihuāna ir legāla, pētniecības un legalizācijas kombinācija zināmā mērā ir palīdzējusi mainīt sabiedrības uztveri, īpaši, ja raugās, kur tā bija pirms gadu desmitiem, kad tika uzskatīts, ka marihuāna ir tikpat bīstama kā tādas narkotikas kā kokaīns un heroīns. 

Neveda saka, ka daži no viņas studentiem pat ziņo, ka marihuānu lieto viņu vecvecāki. Viņa arī pauž, ka jaunākās paaudzes ir mazāk nosodošas, tāpēc viņa uzskata, ka tūkstošgades paaudzes "brīvie" uzskati palīdzēs atbrīvoties no stigmas.

"Arvien vairāk sieviešu iznāk no zaļā skapja," piekrīt Brenda.

Tomasa uzskata, ka viņas skeptiskajiem kaimiņiem būtu pēdējais laiks pierast pie tā, ka daudzi apkārtējie cilvēki jau patērē šo vielu. "Cilvēkus šokētu vecumu, rasu un profesiju dažādība šo cilvēku vidū," viņa saka. "Un viņu vidū ir arī daudzas māmiņas."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!