ReTV: Latvijas slēpošanas trases jau tuvākajā laikā varētu atklāt sezonu

Šajās dienās visās Latvijas slēpošanas trasēs norit intensīvs darbs, slēpošanas trase "Gaiziņkalns" jau sākusi pūst mākslīgo sniegu.

Atpūtas komplekss "Gaiziņš" īpašnieks Juris Stradiņš stāsta, ka ir sākta sniega ražošana: "No rīta nebiju sazvanāms tāpēc, ka visu nakti pūtām sniegu. Mēs esam sākuši sniega ražošanu, uz trases ir lielais "golgāts". Vakar pusnaktī sākām ražot un šobrīd turpinām. Protams, visu kalnu mēs nenoklāsim, jo temperatūra ir īslaicīga, bet naktī mums pat bija -6.5 grādi, tā ka pusi no trases būsim gandrīz noklājuši. Gatavojamies ziemas sezonai intensīvi.

Paša decembra sākumā jau provizoriski varētu sākt strādāt."

"Mūsdienu cilvēks ir ļoti prasīgs, tāpēc vajag būt lielam pakalpojumu klāstam, tai skaitā atvērtām vismaz divām trasēm, lai apmeklētājs gribētu braukt slēpot. Arī šī trase šobrīd rosās, lai varētu atvērties," stāsta "Žagarkalns" slēpošanas centra direktors Māris Zvīnis.

"Kā saka, atvērtu savu maku, grib arī saņemt gana interesanto pakalpojumu. Līdz ar to - mums ir jāsagaida stabila ziema, lai mēs varētu sākt.

Protams, gatavošanās mums notiek no rudens sākuma, no septembra."

Par spīti pandēmijai iepriekšējā sezona finansiāli bija laba, jo daudzas citas izklaides vietas bija slēgtas, ceļojumi uz ārvalstīm bija ierobežoti, tāpēc cilvēki devās baudīt vietējās Latvijas trases. Pandēmijas laikā tika izveidota slēpošanas aplikācija, kur piesakoties varēja braukt slēpot.

"Žagarkalna" direktors atbalsta šādu sistēmu: "Mēs darīsim tāpat. Tā sistēma tika izveidota pagājušogad. Šogad mēs arī to atstāsim, jo tai arī bija daudzi plusi. Mēs varējām jau iepriekš zināt, kāds būs apmeklētāju daudzums konkrētajās dienās un konkrētajās stundās. Līdz ar to mēs varējām precīzi sagatavot darbinieku skaitu.

Mēs varējām sagatavoties, un tad nebija tādas sastrēgumu stundas, kādas bija iepriekš."

Pandēmijas gads mazākām slēpošanas trasēm pavēra uzplaukumu, jo apmeklētāju ierobežojuma dēļ visi Latvijas kalni tika apmeklēti.

"Rēķu kalns" pārvaldniece Agrita Ozoliņa atklāj, ka uz "Rēķu kalnu" brauc entuziasti: "Viņi izkaisījās pa visiem Latvijas kalniem, tas arī pēc klientu teiktā, jo parasti brauc tuvāk Rīgai, kas ir "Riekstukalns", "Milzkalns", visi tie. Līdz mums jau atbrauc tikai entuziasti un mūsu kalna cienītāji."

Lai uzturētu slēpošanas trasi, ir nepieciešamas lielas izmaksas un labi laikapstākļi, lai ieguldītā nauda spētu atmaksāties. Izmaksas elektrības un citu resursu dēļ ir kāpušas - ar to būs jārēķinās arī apmeklētājiem.

"Mēs noteikti pārskatīsim pakalpojumu cenu. Tā būs augstāka, šobrīd vēl nevaram pateikt - par cik. Domājam, ka vismaz par 15%, tas ir, par kaut kādiem diviem eiro noteikti būs augstāk cena,"

atklāj Māris Zvīnis. 

Par to, ka viss kļuvis ievērojami dārgāks, norāda arī citu slēpošanas trašu pārstāvji.

Slēpošanas centra "Riekstukalns" vadītājs Ervīns Kišuro komentē izmaksas: "Mums vajag kādas nedēļas, lai mēs varētu kaut kā atražot pirmo tēriņu par sniega ražošanu, jo tie ir samērā kosmiski cipari, jo elektrība ir, nu, kā saka, tā paliek ar vien dārgāka.

Ņemot vērā, ka tā visa sniega ražošana balstās uz elektrību, tur ir pamatīgas izmaksas. Desmitos tūkstošu… mums, es varu runāt tikai par mums. Es neprecizēšu, bet summa ir liela."