FOTO un VIDEO ⟩ Kā šobrīd izskatās pagaidu žogs uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju?

Šodien plānots pabeigt 31,5 no kopējiem 37 kilometriem pagaidu dzeloņstiepļu žoga, kas tiek izbūvēts uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pēdējo kilometru uzstādīšana notiek vietās, kur grūtāk piekļūt ar tehniku, tāpēc tur viss darbs šobrīd notiek ar rokām – gan dzeloņstiepļu pienešana, gan uzstādīšana, tādēļ, visticamāk, darbi nedaudz iekavēsies.

Foto: Kā šobrīd izskatās pagaidu žogs Latvijas robežā ar Baltkrieviju?

Valsts robežsardzes pārstāvji ziņo, ka žogs savas funkcijas pilda, proti, nelegālie imigranti, kuri mēģina iekļūt Latvijas teritorijā, to dara vietās, kur žogs nav uzstādīts. Tas nozīmē, ka migranti līdz šim nav mēģinājuši šķērsot vai bojāt ierīkoto pagaidu dzeloņstiepļu žogu.

“Šā brīža situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas nav vienkārša, taču pilnībā tiek kontrolēta un satraukumam nav pamata.

Šie nelikumīgi valsts robežas šķērsošanas mēģinājumi ir notikuši tikai tajās vietās, kur nav izbūvēts šis pagaidu žogs,” norāda Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes dienesta priekšnieka vietnieks Juris Kusiņš.

Pirmos kilometrus pagaidu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sāka uzstādīt pirms nepilniem diviem mēnešiem.

Robežsardze nav novērojusi, ka migranti uzturētos robežas tuvumā pastāvīgi un gulētu teltīs līdzīgi, kā tas šobrīd ir uz Baltkrievijas robežas ar Poliju. Neesot novērota arī pastiprināta nelegāļu plūsma, tomēr atbildīgās iestādes šādam scenārijam ir gatavas.

“Mēs, protams, visu laiku paliekam ļoti modri un operatīvā līmenī visi dienesti, īpaši robežsardze, bruņotie spēki un drošības dienesti strādā nepārtraukti, lai mēs būtu gatavi visiem scenārijiem.

Mums ir plāns, tas ir atkarīgs, cik daudz cilvēki virzās uz mūsu robežu, mēs katrā gadījumā esam gatavi uz specifiskiem pasākumiem, lai novērstu nelikumīgu robežas šķērsošanu,” norāda robežsardzē.

Tikmēr uz priekšu turpina virzīties arī pamatīga nožogojuma izveide uz kopumā 172 kilometru garās Latvijas-Baltkrievijas robežas. Sākotnēji tika paredzēts, ka pamatīgie darbi varētu noslēgties 2024. gadā, tomēr tagad iekšlietu ministre cer, ka robežu noslēgt izdosies ātrāk.

“Šodien arī dzirdēju no Valsts nekustamajiem īpašumiem, ka februārī viņi varētu noslēgt līgumus par izbūvi jau ar būvniekiem. Tātad mēs savu darbu pabeigsim līdz 26. novembrim, iesniegsim visus dokumentus, kas attiecas uz tehniskām prasībām, robežsardze pie tā jau strādā, un principā mums ir gatavs šis dokuments,” skaidro iekšlietu ministre Marija Golubeva (A/P).

Par pastāvīgā žoga izbūves termiņiem plānots vienoties nākamnedēļ. Tiek lēsts, ka tā izbūvē varētu izmaksāt vismaz 30 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagaidu dzeloņstiepļu žogu pilnībā plānots pabeigt ierīkot novembra beigās vai decembra sākumā, iepriekš informēja Nodrošinājuma valsts aģentūrā (NVA).

Pēc aptuveni 3,7 miljonu eiro vērtā pagaidu žoga izbūves plānots būvē pastāvīgo žogu. Valdība nesen atbalstīja un Saeima pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz Latvijas austrumu robežas izbūves organizēšanu uzticēt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Amatpersonas iepriekš norādījušas, ka Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā iespiest trešo valstu iedzīvotājus vērtējami kā hibrīdkara jeb hibrīdapdraudējuma izpausmes.

Video: Raidījuma "TV3 ziņas" sižets