Jelgavas novada Aizupes pamatskolā šajā mācību gadā vēl nav notikusi neviena vēstures stunda. Iemesls - kopš augusta tā arī neesot izdevies atrast skolotāju. Kā skaidro Latvijas Universitātē, šādas problēmas, visticamāk, kļūšot aizvien aktuālākas, jo tendence liecinot, ka jaunieši nevēloties kļūt par pedagogiem, vēsta "ReTV".
Aizupes pamatskolā mācību gada laikā nav notikusi neviena vēstures stunda (3)
Aizupes pamatskola šodien saposta svētku rotā. Par godu Latvijas dzimšanas dienai arī skolēni piesprauduši sarkanbaltsarkanās lentītes. Tomēr īsta vēstures stunda šajā mācību gadā vēl neesot bijusi, jo
līdzšinējā skolotāja, kurai Aizupe bijusi otrā darba vieta, no darbu apvienošanas vasarā atteikusies. Skolēni par to gan nepriecājoties.
Skola atrodas tikai dažus kilometrus no Jelgavas pilsētas. Šeit var nokļūt pat ar pilsētas autobusu, tomēr labā ģeogrāfiskā atrašanās vieta šoreiz nav palīdzējusi atrast vēstures skolotāju.
"Grūti pateikt - kāpēc. Mēs tiešām apzvanījām gan Jelgavas skolas, gan Dobeles novada. Direktores vietniece pat uz Bausku zvanīja. Mēs esam ar Latvijas Universitātes fakultāti sazinājušies. Tiešām esam mēģinājuši visvisādas iespējas. Varbūt tas trūkums ir tas, ka mums ir dažas paralēlklases, tāpēc mums ir tās vienpadsmit kontaktstundas, ko vienā dienā paņemt nevar," saka Zane Lange, Aizupes pamatskolas direktore.
Dobeles un Bauskas novados, kā arī Jelgavas pilsētā vēstures skolotāji esot, arī ar citu mācību priekšmetu skolotājiem tik lielu problēmu, lai ilgstoši nenotiktu stundas, neesot. Tomēr Izglītības nodaļu vadītāji nebrīnoties, ka neviens skolotājs neesot gatavs uzņemties vēl kādu darbu.
"Nē, ar vēsturi un sociālām zinībām visi ir nodrošināti. Mēs varam diskutēt par to, cik skolotājiem ir liela slodze un cik viņiem ir laika strādāt ar bērniem individuāli, bet vēsture ir nodrošināta," atzīst Gunta Auza, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja.
Kā telefonsarunā skaidro profesore Linda Daniela, tas neesot pārsteigums, jo pagājušajā gadā Latvijas Universitāte izsniegusi diplomu tikai diviem vēstures skolotājiem,
problēma jau neesot tikai ar vēstures pedagogu trūkumu.
"Pašvaldību cilvēki, skolu direktori, izglītības pārvalžu vadītāji raksta mums un prasa - dodiet skolotājus, kaut tikai praksē! Mēs jau nevaram iedot to, kā mums nav. Kaut kādus mehānismus mēs šobrīd domājam, bet, jā, tā ir tendence. Tā ir briesmīga tendence. Es saprotu, ka šobrīd interesē vēsture, bet tas nav stāsts tikai par vēsturi," pauž Linda Daniela, Latvijas Universitātes pārstāve.
Aizupes pamatskolā gan šobrīd pavīdējis cerību stars. Uz vecāku emocionālo lūgumu sociālajos medijos atsaukties vēstures pasniedzēju kaut vai tikai attālinātajām stundām, atsaucība bijusi liela. Zvani esot saņemti gan no Ventspils, gan no kādas skolotājas, kura pašreiz dzīvo Lietuvā.