Deputāts kā pierādījumus atsūtīja divus pētījumus un žurnāla Nature rakstu. Re:Check tos pārsūtīja profesorei Jutai Kroičai. Viņa norāda, ka tas, ko apgalvo Zariņš, nav minēts nevienā no trim viņa atsūtītajām publikācijām.
Zariņa atsūtītā pirmā pētījuma mērķis bija izpētīt "Pfizer/BioNTech" un "Oxford AstraZeneca" vakcīnu drošumu un efektivitāti Apvienotajā Karalistē. Šis pētījums rāda, ka personas ar iepriekšēju SARS-CoV-2 infekciju blakusparādības pēc vakcīnas novērojušas biežāk nekā tie, kuri iepriekš nav pārslimojuši.
Kroiča skaidro, ka pirmais pētījums apskata cilvēku subjektīvās sūdzības. Pētījuma secinājumos neviena vārda nav par to, ka vakcinēties pēc pārslimošanas var būt bīstami.
"Svarīgākais šī pētījuma secinājums ir, ka gan sistēmiskie, gan vietējie blakusefekti pēc šīm vakcīnām ir ievērojami zemāki, nekā tas bija atzīmēts trešās fāzes pētījumā, un abas vakcīnas samazina iespēju inficēties ar SARS-CoV-2 infekciju".
Arī otrais Zariņa atsūtītais pētījums ziņo par blakusparādībām pēc vakcinācijas. Kroiča norāda, ka arī tas balstīts uz cilvēku pašu ziņoto par blakusparādībām, turklāt aptauja iekļāva tikai divus tūkstošus cilvēku un ilga 11 dienas.
"Tāpēc šeit Zariņa kungs atkal kaut ko pārpratis," saka Kroiča. Arī šī pētījuma secinājums ir, ka Covid-19 vakcīnas ir drošas, ar ļoti ierobežotiem blakusefektiem.
Savukārt Nature raksts, ko atsūtīja Zariņš, ir par Covid-19 superimunitāti jeb hibrīdimunitāti.
"Tas ir, kad cilvēks pārslimo, un pēc tam viņam rekomendē saņemt vienu vakcīnas devu. Šajā rakstā šī hibrīdimunitāte ir apskatīta no mehānisma viedokļa – kāpēc tā ir stiprāka, pret ko tieši stiprāka, un galvenais secinājums ir tāds, ka tā ir vienkārši ļoti laba, labi pasargā arī pret delta variantu, un ir izskaidrots mehānisms, uz ko tā balstās," skaidro Kroiča.