"Baltkrievijas valdība ļoti labi zina, ka šie cilvēki nav tūristi." Kā Minska kļuva par migrantu meku? (5)

ES ir apsūdzējusi Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko migrantu pieplūduma organizēšanā.

Polija un Lietuva ir sagatavojušas dokumentus, ko vētīja arī "Reuters" un kuri liecina, ka vismaz viens Baltkrievijas valstij piederošs tūroperators atvieglojis migrantu pieplūdumu no maija, savukārt valsts piederošā lidsabiedrība vairāk nekā dubultoja lidojumus maršrutā, kas ir populārs patvēruma meklētājiem.

Lukašenko noliedz, ka būtu veicinājis migrantu krīzi, lai gan viņš ir arī izteicies, ka vairs neaizkavēs migrantus ES noteikto sodu dēļ pēc "strīdīgajām" prezidenta vēlēšanām pagājušajā gadā un tai sekojošajām protestētāju apspiešanām.

"Reuters" intervēja vairāk nekā 30 esošos un potenciālos migrantus no Tuvajiem Austrumiem, uz Baltkrievijas un Polijas robežas un migrantu centros Polijā.

Apmēram 20 no viņiem atklāja, ar kādām vīzām viņi ceļo, un visi kā viens apgalvoja, ka tās ir paredzētas tūrismam. Polijas publiskotie dokumenti liecina, ka gandrīz 200 irākiešu vīzas tikušas saņemtas no valsts pārvaldītas tūrisma kompānijas Baltkrievijā.

Migranti un ceļojumu aģenti Irākā un Turcijā atzina, ka "pēdējo mēnešu laikā bijis relatīvi viegli nokārtot vīzas iekļūšanai Baltkrievijā".

Irākas migranti stāstīja, ka iztērējuši aptuveni 1250 līdz 4000 dolāru, lai sasniegtu Minsku, tūkstošiem cilvēku ir saņēmuši vīzas ar Baltkrievijas firmu palīdzību un veicot komerciālos lidojumus, kas kopš pavasara ir kļuvuši biežāki.

Migrantu skaita pieaugumu ir veicinājusi neliela tūrisma aģentu, uzņēmumu, kontrabandistu un autovadītāju nozare.

Vairāki migranti, ko aģentūra "Reuters" sastapa netālu no robežas, stāstīja, ka Baltkrievijas robežsargi palīdzējuši viņiem šķērsot robežu vai pievēruši acis, kad viņi to darījuši. Divi migranti aģentūrai arī atzina, ka robežsargi viņiem pat iedevuši instrumentus, ar ko sagriezt žogu.

Baltkrievijas varas iestādes neatbildēja uz ziņu aģentūras lūgumiem komentēt apsūdzības, ka tās ir veicinājušas migrantu krīzi.

Taču Baltkrievijas Ārlietu ministrija pirmdien, 14. novembrī, paziņoja, ka apsūdzības, ka Minska būtu mākslīgi radījusi krīzi uz tās robežām ar ES, ir "absurdas".

Krievijas ziņu aģentūra "RIA Novosti" atsaucās uz Ārlietu ministrijas teikto, ka Baltkrievija ir pastiprinājusi robežkontroli un tās valstij piederošā aviokompānija "Belavia" nav pārvadājusi nelegālos migrantus.

Visi ceļi ved uz Eiropu

Lielākā daļa migrantu, ar kuriem runāja aģentūra "Reuters", sacīja, ka viņi devušies "ceļojumā uz Minsku", jo neredz nākotni ne sev, ne saviem bērniem, neatkarīgi no tā, vai tā ir Sīrija vai Irāka. Neliela daļa migrantu teica, ka cenšas tikt ES, lai atkal redzētos ar ģimeni vai draugiem.

Viņiem tika dota iespēja nokļūt Eiropā pa sauszemi, kas pēc būtības ir mazāk riskanti nekā pa jūru, īpaši ceļojot ar maziem bērniem. 2021. gadam turpinoties, viņi sociālajos tīklos lasīja, ka vīzas kļūst viegli pieejamas. Starpnieki un aģenti piedāvāja savus pakalpojumus.

Huseins al Asils ir Ankarā dzīvojošs irākietis, kurš sniedz ceļojumu pakalpojumus tūristiem un migrantiem.

Viņš sacīja, ka sakārtojis saviem klientiem ielūgumus no trim Baltkrievijas partneriem un apstrādājis no Irākas nosūtītās pases. Pēc atgriešanās to īpašnieki varēja doties uz Minsku caur Turciju. Pēc Asila teiktā, piemēram, pagājušo gadu irākiešiem bijis daudz grūtāk iegūt vīzas, lai dotos uz Baltkrieviju.

Asils teica, ka viņš iekasējis 1250 dolāru par personu, kas, viņaprāt, padarīja viņu par vienu no lētākajiem ceļojumu aģentiem.

"Baltkrievijas vēstniecība, protams, apzinās, ka konkrētā persona patiesībā nav tūrists," viņš teica.

"Kas tas būtu par tūrismu, rezervēt lidmašīnas biļeti par 800 dolāriem un saņemt vīzu par 1250 dolāriem? Viņi zina, ka šie cilvēki brauc, lai iekļūtu Eiropā."

Kopš pavasara lidojumi uz Minsku kļuva biežāki.

Piemēram, "Belavia" 2021. gada februārī no Stambulas uz Minsku lidoja 28 reizes, bet martā - 31 reizi. Saskaņā ar "Flightradar24" datiem līdz jūlijam lidojumu skaits pieauga līdz pat 65.

Arī "Turkish Airlines" reisi tajā pašā maršrutā pieauga līdz 64 reizēm jūlijā un augustā, salīdzinot ar 32 reisiem martā un aprīlī. Oktobrī abas aviokompānijas kopā uz Minsku veica lidojumus 124 reizes.

ES ir centusies pretoties tam. Briseles spiediena rezultātā Bagdāde šoruden apturēja lidojumus no Irākas uz Minsku.

Piektdien, 12. novembrī, "Belavia" un "Turkish Airlines" apstiprināja, ka vairs nevedīs pasažierus no Jemenas, Irākas vai Sīrijas uz Minsku, izņemot diplomātus.

Un sestdien, 13. novembrī, privātais Sīrijas pārvadātājs "Cham Wings Airlines" aģentūrai "Reuters" paziņoja, ka ir apturējis lidojumus uz Minsku.

"Katru dienu kāds no pazīstamajiem aizbrauc."

Kad migranti nonāk Minskā, lielākā daļa no viņiem ātri vien tiek pie Baltkrievijas-Polijas robežas. Pierobežas pilsētu iedzīvotāji atzinuši, ka ir novērojuši lielu cilvēku skaita pieaugumu, kuri, šķiet, ir no Tuvajiem Austrumiem, uzturamies tirdzniecības centros un guļam uz soliņiem.

Daži migranti, kas nokļuva Polijā, sacīja, ka Baltkrievijas robežsargi viņus piekāvuši un dzinuši šurpu turpu pāri robežai. Viņi "sava ceļojuma laikā" saskārušies ar spēku izsīkumu, izsalkumu, slāpēm un bailēm.

26 gadus veca irākiete Umma Malaka, kas pēc pāris nedēļām dzemdēs, aģentūrai "Reuters" pastāstīja, ka viņa ar ģimeni vismaz sešas reizes tikusi dzenāta starp Poliju un Baltkrieviju, pirms viņa nokļuva migrantu centrā Polijas pilsētā Bjalistokā.

Viņa stāstīja, ka viņa pati, sievietes vīrs un viņu trīs mazās meitas briduši pa līdz krūtīm dziļu purvu un slēpušies mežos.

Polijas policijas pārstāvis apgalvoja, ka likumsargi nav veikuši tādas darbības kā migrantu nogādāšana atpakaļ uz robežu. Ne Polijas robežsardze, ne Baltkrievijas varas iestādes neatbildēja uz lūgumiem komentēt Malakas gadījumu.

Malaka sevi var uzskatīt par laimīgu.

Daudzi migranti neiekļūst ES un ir spiesti mēģināt atgriezties Minskā (dažreiz viņiem esot pat jāmaksā kukulis, lai to izdarītu) vai savā dzimtenē. Vismaz astoņi migranti ir gājuši bojā, mēģinot šķērsot robežu, un, iestājoties bargajiem ziemas apstākļiem, pieaug bažas par pārējo cilvēku drošību.

Neraugoties uz represijām pret lidojumiem no Tuvajiem Austrumiem uz Minsku, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex" direktors Fabriss Ledžeri piektdien, 12. novembrī, brīdināja, ka blokam jābūt gatavam migrantu skaita pieaugumam, kas mēģina iekļūt.

Mēģinājumu skaits jau ir palielinājies. Polijas robežsardze paziņoja, ka oktobrī fiksēti vairāk nekā 17 000 nelikumīgu mēģinājumu šķērsot robežu, kas ir vairāk nekā divas reizes biežāk nekā bija septembrī, un tūkstošiem migrantu apmetās netālu no Baltkrievijas robežas ar Poliju.

Atgriežoties Irākas ziemeļos, frizieris Varzers Ibrahims sacīja, ka pēdējo nedēļu laikā desmitiem cilvēku ir pametuši Irākas ziemeļu Kurdistānas reģionu, lai dotos uz Baltkrieviju.

37 gadus vecais divu bērnu tēvs nolēmis viņiem pievienoties.

"Man ir bērns, kuram ir astoņi gadi, viņa neprot rakstīt. Kāpēc? Tāpēc, ka izglītība šeit nav laba. Un es redzu, ka manu bērnu nākotne šeit neizskatās daudzsološa," teica Ibrahims.

"Es katru dienu medijos redzu fotogrāfijas ar cilvēku pūļiem mežā, bet es nebaidos. Grūtības Baltkrievijā ir īslaicīgas. Nedēļa, divas nedēļas. Bet šeit tā ir katru dienu."

Irākas Kurdistānas reģionālā valdība aģentūrai "Reuters" pavēstīja, ka izmeklē vietējos ceļojumu aģentus, kas bija saistīti ar izceļošanu, un vainoja politiķus un kontrabandistus krīzes saasināšanā.

Ibrahims sacīja, ka par katru ģimenes locekli - četriem cilvēkiem - samaksājis 1600 dolārus, lai nokļūtu Minskā. Daži potenciālie migranti sacīja, ka ir pārdevuši viņiem piederošos īpašumus, lai samaksātu par vīzām, viesnīcām, kontrabandistiem un kukuļiem.

"Katru dienu redzēt, ka kāds no taviem draugiem aizbrauc," piebilda Ibrahims. "Jūs pazīstat viens otru 20 gadus, un tad viņi aizbrauc uz Baltkrieviju, un jūs nezināt, kas ar viņiem notiks. Tas ir grūti. Bet es joprojām atbalstu viņu izvēli, un es arī tā darīšu, jo tur tāpat ir labāk nekā šeit."