VIDEO ⟩ Raidījums: Konkursā iesniegtie piedāvājumi rāda, ka līdz šim par autoceļu uzturēšanu piecos gados pārmaksāti 50 miljoni (5)

Tirgus atvēršana radījusi lielu pārsteigumu, jo "Latvijas autoceļu uzturētāja" iesniegtie cenu piedāvājumi ir par vairākiem miljoniem mazāki, nekā par šiem pašiem darbiem viņi prasīja līdz šim. Un tam varētu būt vismaz divi iemesli - vai valsts uzņēmums konkursā iesniedzis nepamatoti zemas cenas vai arī līdz šim cenas bijušas uzskrūvētas.

Latvijas valsts autoceļus apsaimnieko valsts uzņēmums "Latvijas autoceļu uzturētājs". Vairākkārtējie mēģinājumi, atvērt šo jomu brīvajam tirgum, cietuši neveiksmi. Iespējams tāpēc, ka politiķiem bija interese saglabāt kontroli pār šī uzņēmuma 80 miljonu budžeta tērēšanu. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pieņēma lēmumu no nākamā gada šo kārtību mainīt un ļaut tirgū piedalīties arī privātajām kompānijām.

"Mēs, redzējām, ka atverot tirgu gan Igaunijā, gan Somijā, iespējams iegūt labu piedāvājumu un ieguvēji ir gan valsts, gan arī pakalpojumu sniedzēji. Un līdz ar to mēs esam gandarīti, ka ir noticis pirmais solis,"

tā Linkaits.

Ceturtdaļmiljardu (254 000 000) vērto iepirkumu sludināja uz pieciem gadiem. Latvijas teritoriju nosacīti sadalīja 19 apsaimniekojamās teritorijās, katrā no tām iekļaujot autoceļus vidēji no 600 līdz 1500 kilometru garumā.

Pavasarī sāktajā konkursā startēja arī valsts uzņēmums. Pagājušā piektdienā atvēra visu pretendentu piedāvājumus. Un par absolūto uzvarētāju ar izdevīgāko cenu – 16 mit no 19 mit lotēm uzvarējis "Latvijas autoceļu uzturētājs". Tikai trīs iepirkumu sadaļās vēl zemākas cenas bijušas privātām kompānijām. Talsu un Ventspils nodaļā vinnējis "Saldus ceļinieks" kopā ar igauņu uzņēmumu "TREV2GRUPP", Limbažos - "Binders", bet Daugavpilī izdevīgāko cenu iesniedza "Clean R".

Budžetu plānoja konkursa organizētājs "Latvijas valsts ceļi". Par pamatu ņēma monopolista "Latvijas Autoceļu uzturētājs" tērēto naudu identiskiem darbiem iepriekšējos gados.

"Summa tiek prognozēta, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi , tai skaitā darba apjomu (kas veikti līdz šim) auto ceļu tīklā. Ņemot vērā to, cik tas agrāk ir izmaksājis un, ņemot vērā to, ka pēdējos gados šīs izmaksas samazinās," tā VAS "Latvijas valsts ceļi" pārstāve Anna Konova.

Pēc "Latvijas Autoceļu uzturētāja" iesniegtajiem cenu piedāvājumiem redzams, ka valsts uzņēmums katrā no iepirkuma sadaļām ir gatavs darbus veikt ievērojami lētāk, nekā prasījis par šo pašu pakalpojumu līdz šim. Vislielākā starpība ir Rīgā – vairāk nekā pieci miljoni eiro (budžets 27 000000, "LAU" cena 21 770 199, starpība 5 229 801).

Kuldīgas un Saldus nodaļā šī atšķirība ir tikpat iespaidīga un samazinātā summa tuvojas pieciem miljoniem. (budžets 17 400 000, "LAU" cena 12 642 099, starpība 4 757 901).

Arī Tukuma un Dobeles (budžets 17 400 000 "LAU" cena 14 219 995 , starpība 3 180 005) , kā arī Gulbenes un Madonas (16 800 000, "LAU" cena 13 675 397, starpība 3 124 603) lotēs "Latvijas autoceļu uzturētājs" nosolījis par 3 miljoniem lētāku cenu.

Visās iepirkuma sadaļās samazinājums ir vidēji 15 - mit līdz 20 mit procenti. Kopumā šī starpība piecos gados veido iespaidīgu summu - 50 miljonus eiro.

"Es esmu priecīgs, ka valdība beidzot dabūs skaidru informāciju, cik tad maksā autoceļu uzturēšana.

Es negribu nevienu nekur apvainot, bet es teikšu tikai tā, ka monopolcenas ir kaut kas tāds, ko ir vērts apšaubīt. Bet, ja tas samazinājums ir par 20%, tad ir jādomā, kā tos darbus veiks," tā biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ekspremjers Bērziņš, kurš tagad vada privāto ceļu būvnieku biedrību, ir gandarīts, ka viņa prognozētais apstiprinājies un iedzīvotājiem šis pakalpojums turpmāk izmaksās lētāk. Tomēr rodas jautājums, uz kā rēķina radusies 50 miljonu lielā cenu starpība. Vai nu "Latvijas autoceļu uzturētājs" līdz šim ir neefektīvi pārvaldīts un izmaksas bijušas "uzskrūvētas", vai arī uzņēmums tagad konkursā piedāvā dempinga cenas.

"Latvijas autoceļu uzturētājam" ir plaša tehniskā bāze un tā pēdējos gados arvien papildināta. Bērziņš pieļauj, ka tas deva zināmas priekšrocības iepretim privātajiem, kuru rīcībā tik daudz jaudīgas tehnikas nav.

"Viņi tiešām pēdējos divos gados pirka tehniku – traktorus u.c lielos apjomu, ko neviens privātais nedarītu, ja tu nezini, kas plānojas uz tuvākajiem 5 -6 gadiem. Iespējams uz tā rēķina viņi ir drusku padempingojuši. Otrs, uz kā rēķina drusku varēja padempingot, ka tagad, sakarā ar konkursu, viņi kļūst pa dalībniekiem brīvā tirgū, tā uz pārējo viņiem iepriekš bija ierobežojumi piedalīties citos tenderos- ceļu būvē, remontos utt.,"tā Bērziņš.

"Būtu jocīgi, ka uzņēmums ar milzīgo pieredzi nevarētu iesniegt konkurētspējīgu piedāvājumu", tā prognozējamo uzvaru šajā konkursā komentē "Latvijas autoceļu uzturētāja" vadītājs. Pagājušajā gadā uzņēmumā ievērojami samazinātas administratīvās izmaksas, arī materiālu iegāde notiekot par izdevīgākām cenām.

Tomēr Vilnis Vitkovskis neskaidro, kā izmaksas par pakalpojumu varēja sarukt par piektdaļu. Kamēr formāli konkurss vēl nav noslēdzies, detalizētāku informāciju viņš nesniegs.

"Mēs šobrīd esam tādā statusā, ka ir atvērti tikai finanšu piedāvājumi. Šis piedāvājums, šī cena ir arī mūsu komercnoslēpums. Skaidrs, ka es šobrīd publiski neskaidrošu šo mūsu piedāvājumu," VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis.

Uz jautājumu, vai nevar būt tā, ka valsts uzņēmums, nespējot tikt galā ar uzņemtajām saistībām, pēc gada vai diviem prasīs papildus finansiālu atbalstu no valsts, satiksmes ministrs ir noraidošs.

"Šis ir publiskais iepirkums. Tam nāk līdzi gan soda sankcijas par līguma neizpildi, gan iespēja organizēt atkārtotu iepirkumu, ja kāds no pakalpojuma sniedzējiem, nespēj sniegt konkrēto pakalpojumu.

Šeit vairs nav iespējas, ka nosolot kādu konkrētu līgumu, pēc tam varētu mēģināt pieprasīt kādus papildus līdzekļus. To vienkārši nepieļauj iepirkumu likums," tā Linkaitis.

"Kas attiecas uz tiem darbiem, kas ir iesniegti konkursā, tos mēs spēsim veikt, un viss pārējais ir mūsu rokās, ko mēs spēsim piepelnīt klāt.

- Tad to starpību (vidēji 9, 10 miljonus gadā) nebūs jāpagrābj no “citas satiksmes ministrijas” kabatas?

Nē, es vēlreiz uzsveru, šis mūsu piedāvājums nav dempinga piedāvājums. Viņš ir pārdomāts un konkurētspējīgs piedāvājums," VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis.

"Latvijas autoceļu uzturētājs" ir viens no retajiem valsts uzņēmumiem, kas ik gadu beidz ar peļņu. Pagājušajā gadā turpat 3 miljoniem eiro. Uzņēmums pērk vērtīgu tehniku un ceļu uzturēšanai nepieciešamos materiālus. Daudzi no iepirkumiem apšaubīti kā pārāk dārgi un negodīgi.

Viens no tādiem maksāja amatus "Latvijas autoceļu uzturētājs" vadībai. KNAB sāka izmeklēšanu par 9 miljonu līgumu ar Latgales ietekmīgo kompāniju "Vlakon". Konkurss bija īpašs, jo, pretēji ierastajai kārtībai, šoreiz līgumu par šķembu iegādi saņēma tikai viens pretendents. Un konkursā nosolītās zemās cenas pie līguma noslēgšana bija pazudušas, tā radot Autoceļu uzturētājam vairāk nekā 200 tūkstošs (226 936 ) eiro lielus zaudējumus.

Par bezdarbību apsūdzēja līguma slēdzēju Vladimiru Kononovu, bijušo "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētāju. Un šonedēļ sākas tiesas prāva.

"Vladimiram Kononovam ir izvirzīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību. Kā rezultātā valstij ir radītas smagas sekas.

- Kāda bija viņa ietekme šajā iepirkumā?

Viņš bija valdes priekšsēdētājs un deleģēts parakstīts attiecīgo līgumu. Bija parakstīts līgums, kas pēc satura bija atšķirīgs tam, ko parakstīja valdē," tā prokurors Ēriks Bogdanovs.

"Nekā personīga" zināms, ka no tiesvedības izspruka valdes locekle Anastasija Udalova. Par iepirkumiem atbildīgā Udalova acīmredzot bija labi informēta par tiesībsargu plāniem un amatu uzņēmumā atstāja tikai dienu pirms KNAB kratīšanām "Latvijas autoceļu uzturētājā". Kaut KNAB lūdza apsūdzēt arī viņu, prokurors lietu pret viņu izbeidza. Mums zināms, ka Udalova ar tiesībsargiem nav bijusi visai runātīga, un tiesvedībā pret Kononovu nav pieaicināta arī kā lieciniece. Žurnālisti ar izbeigto lietu pret Udalovu gan varēs iepazīties tikai tad, kad būs beigusies Kononova prāva.

"Pēc procesa pabeigšanas, jā. Bet pats saturs (izbeigto lietu) var ietekmēt izskatāmos jautājumus tiesā, tāpēc plašāku komentāru pašlaik es nesniegšu," tā prokurors.

Udalova kļuvusi par kosmētikas ražotāja "Dzintars Production" līdzīpašnieci, bet Kononovs, kuru uzreiz pēc darba "Latvijas autoceļu uzturētājā" savā uzņēmumā iekārtoja Udalovas vīrs Oļegs Osinovskis, tagad esot vienkāršs pensionārs.

"Latvijas valsts ceļi" konkursa rezultātus par ceļu uzturēšanu pieciem gadiem vēl nav pasludinājuši, jo patlaban notiek pretendentu piedāvājumu vērtēšana. Taču nozares profesionāļi lēš, ka nekādu lielu izmaiņu vairs nebūs, jo ir maz ticams, ka kāds no pieredzējušajiem pretendentiem tiks diskvalificēts neatbilstošu formalitāšu dēļ.