"Viņi nodarbojas ar biznesu, pilnīgi atvērtu, pilnīgi legālu. Nekādu problēmu. Godīgi sakot, par viņu biznesa detaļām es neko nezinu.
Visus pārbaudīja, kad notika īpašuma pirkšana. Cik es zinu, nauda ir pilnīgi legāla. Latvijā nav iespējams bankā pārskaitīt nelegālu naudu," tā SIA "Riverside service" īpašnieks Mihails Tarabanovs.
Kamēr Rīgas domes Attīstības departaments meklēja telpas, Stradiņa universitāte bija iekārojusi zemi Dzirciema ielas rajonā. Universitātes pilsētiņas paplašināšanai. Divi zemes gabali tur pieder Rīgai. Pretim universitāte piedāvāja tukšu namu Vecrīgā, Palasta ielā 3, 100 metru attālumā no Rātsnama.
"Universitāte dod lielu pienesumu tautsaimniecības līmenī, gan Rīgas pilsētas līmenī, mēs nevērtējām šo kā tādu obligātu maiņas, bet tiešām novērtējām sadarbību, konstruktīvas sarunas ir bijušas.
Tad sanāk, ka, lai iegūtu šos divus zemes gabalus, jūs piedāvājāt ēku Palasta ielā.
Palasta iela figurēja vēlāk, vai kā variants. Piedāvājām, protams, šis īpašums mūsu prāt bija labs variants, bet atsaucību neguva," tā Rīgas Stradiņa universitātes Infrastruktūras departamenta direktors Dainis Zemešs.
Darījuma rezultātā Stradiņa universitāte ieguva kārotos zemes gabalus, bet pilsēta pretī nesaņēma neko. Rīgas Domes īpašuma departamentā skaidro, ka darījumos starp publiskām struktūrām izdevīgums neesot noteicošais.
"Publiskās personas savā starpā neapmainās ar nekustamiem īpašumiem. Ja nekustamo īpašumu vajag publiskās funkcijas veikšanai, tad šo nekustamo īpašumu attiecīgā organizācija nodod bez atlīdzības. Tas kas bija vajadzīgs Stradiņa universitātei, to mēs arī veiksmīgi esam viņiem nodevuši, savukārt viņu piedāvātais nekustamais īpašums bez ļoti lieliem ieguldījumiem uzreiz izmantojams arī nav," tā Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vladimirs Ozoliņš.