Eiropas Komisija (EK), visticamāk, pieprasīs Polijai, Latvijai un Lietuvai grozīt likumus, pamatojoties uz kuriem nelegālie imigranti, kas cenšas nelikumīgi šķērsot robežu, tiek atstumti atpakaļ Baltkrievijā.
EK plāno pieprasīt Latvijai, Polijai un Lietuvai grozīt normas par migrantu atstumšanu; Pabriks pauž neizpratni (63)
Migrantu krīzes dēļ visas trīs valstis ir izsludinājušas ārkārtējo situāciju pie robežas ar Baltkrieviju.
"Mēs esam ciešā kontaktā un dialogā ar trim valstīm," otrdien Eiropas Parlamenta (EP) pilsoņu brīvību komitejas locekļiem izteikusies Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.
Viņa norādījusi, ka likumu izvērtēšana vēl turpinās, bet, visticamāk, dalībvalstīm tikšot pieprasīts izdarīt tajos grozījumus.
Komisāre neatklāja, kad un kādos tieši punktos tiks prasīts likumus mainīt.
Jūhansones izteikumi atspoguļo Briseles vispārējos iebildumus pret nelegālo imigrantu atstumšanu no bloka ārējām robežām. Jūhansone jau agrāk izteikusies, ka nelegālo imigrantu atstumšanu nedrīkstot padarīt par normu.
"Rodas sajūta, ka EK dzīvo uz citas planētas un pārstāv vai nu šo planētu vai Baltkrievijas un Krievijas intereses," Jūhansones izteikumus komentējis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Pabriks aģentūrai LETA atzīmēja, ka Jūhansones paziņojums sekojis, tiekoties ar attiecīgu EP komiteju, kur "noskaņojums bieži ir kreisāks, nekā normāli tam vajadzētu būt", un šāds paziņojums nebūt nenozīmē, ka tāds būs EK lēmums.
Ja šādi paziņojumi nāk no attiecīgās komisāres, tad EK joprojām nav īsti izpratnes, kas notiek uz ES ārējās robežas un nav izpratnes par ģeopolitiku kopumā, uzskata Pabriks.
"Ja EK nonāks tik tālu, lai aicinātu mūs kaut ko mainīt migrācijas politikā un migrantu uzņemšanā, tad atbilde ir tikai viena, proti, kamēr turpināsies šāda veida hibrīdoperācija, lai neviens EK pat necer, ka kāda no šīm valstīm veiks izmaiņas savā politikā," paziņoja ministrs un pauda šaubas, vai šāds ierosinājums vispār gūtu ES valstu vadītāju atbalstu.
Pabriks arī aicināja EK komisārus apdomāt savus paziņojumus, jo tie "lej tikai ūdeni uz Baltkrievijas un Kremļa dzirnavām".
"Tas ir tieši tas, ko šīs hibrīdoperācijas organizētāji vēlētos dzirdēt. Komisāriem ir jāsaprot, ka šis ir lāča pakalpojums pašai ES, kura šādā veidā degradē savu būtību, samazina Eiropas pilsoņu ticību ES institūcijām un patiesībā kaitē ilgtermiņā ES globālajām un ģeopolitiskajām interesēm," uzsvēra ministrs.
Baltkrievijas diktatora Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros aizvadīto mēnešu gaitā notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.
ES apsūdzējusi Minskas režīmu centienos tādējādi atriebties par atbalsta sniegšanu baltkrievu opozīcijai un par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju, reaģējot uz pagājušā gada protestu vardarbīgo apslāpēšanu.
Polija oktobrī pieņēma likumu, kas legalizēja migrantu atstumšanu. Lietuva vasarā izdarīja grozījumus savā ārvalstnieku likumā, dažos gadījumos pieļaujot kolektīvu izraidīšanu.
Lietuvas parlaments otrdien izsludināja pastiprinātu ārkārtējo situāciju pašvaldībās gar Baltkrievijas robežu, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar lielu migrantu masu koncentrēšanos Baltkrievijā pie Polijas robežas. Pastiprinātas ārkārtējās situācijas izsludināšana ļauj robežsargiem pielietot proporcionālu fizisku spēku, lai neļautu cilvēkiem iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas.
Latvija izmanto līdzīgas taktikas zonās, kur izsludināta ārkārtējā situācija.
Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm ir jānodrošina uzņemšana, lai izvērtētu atsevišķus patvēruma pieprasījumus.
EK acīmredzot mēģina līdzsvarot šķietami nesavienojamas lietas, no vienas puses aicinot uzbrukumam pakļautās dalībvalstis ievērot ES tiesības, bet, no otras, apsūdzot Lukašenko režīmu migrantu padarīšanā par ieročiem.
Jūhansone arī aicinājusi nodrošināt lielāku caurskatāmību uz Polijas robežas ar Baltkrieviju.
Polija ir aizliegusi iekļūt pierobežas zonā žurnālistiem un aktīvistiem, kas mēģina sniegt atbalstu nelegālajiem imigrantiem, un nosūtījusi turp jau aptuveni 15 000 karavīru.
Jūhansone arī norādījusi, ka Polija, atšķirībā no Lietuvas, nav ielaidusi pierobežā ES aģentūras, piemēram, "Frontex" vai "Easo".