Garāmgājēji ziņo par tumšiem pleķiem uz atjaunotā Okupācijas muzeja piebūves. Eksperti komentē notikušo (10)

Birkerta ideja: melnā pagātne, kam piekabinās baltu nākotni. Kāds vēl izdomāja blakus pielikt sarkano atmiņu tautiskos rakstos. Melnā pagātne ar laiku iegūst malahīta patīnu, bet baltā nākotne salīst un kļūst pelēka. Nemainās tikai tautiskās sarkanās atmiņas. LV XXI gs. pic.twitter.com/WwdZk0fFXO

— Klāvs Sedlenieks (@klavsse) November 8, 2021

Atrodoties Strēlnieku laukumā un skatoties uz Latvijas Okupācijas muzeja piebūvēto "Nākotnes namu", var pamanīt, ka lietainā un mitrā laikā daļa no jaunās celtnes sienas ir slapja. Par to liecina krasā krāsu atšķirība. Piemēram, skatoties uz piebūves stūri, kas atrodas tuvāk Grēcinieku ielai, var redzēt, ka siena ir gaiši pelēkā krāsā, turpretim, tas stūris, kas ir tuvāk Rīgas Tehniskajai universitātei, ir izteikti pelēkā krāsā. Vecrīgā novērotais satrauc cilvēkus, kuri par to negatīvi izsakās mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Savukārt būveksperts Juris Biršs Latvijas Radio izsakās, ka lietainā laikā "Nākotnes nama" ārējā siena izskatās netipiski.

"Šis mitrums jeb slapjā siena ir parādījusies tieši Baltijas jeb Latvijas klimatisko apstākļu dēļ. Varētu teikt, ka mēs esam pasaules rekordisti kondensācijas ziņā. Visvairāk tas parādās no +2 grādiem līdz -2 grādiem. Šajā konstrukcijā otrā pusē, jo ārpusē mēs nekādas izmaiņas neredzam, otrā pusē atrodas vai nu ļoti daudz metāla konstrukciju, kas atvēsina šo sienu un apkures sistēmas. Un viss ir ļoti vēsi, un gaiss ir silts. Tāpēc veidojas kondensāts tieši šajā zonā. Tas ir dabīgs process," norāda būveksperts.

Vietās, kur uz sienas mitrumu var redzēt visvairāk, ir nepietiekama siltumizolācija. Viņš skaidro – ja kondensāts veidojas uz sienas ārpuses, tas nozīmē, ka ēkas iekšpusē temperatūra ir zemāka, nekā tā ir ārpusē. Esošais mitrums bojā fasādi. It īpaši liels risks rodas aukstā laikā, kad slapjā siena sasalst.

"Tas vienkārši rāda, ka šī zona vēlreiz ir jāpārskata un iekšpusē jāsiltina, lai šādos gadījumos tas neatkārtotos," norāda Biršs.

Uz jautājumu, vai sienu nevar atstāt tādu, kāda tā šobrīd ir, viņš atbildot uzsver: "Bezsaimnieciski var atstāt visu un cerēt, ka viss būs labi. Katrā gadījumā vajadzētu pārkontrolēt. Mēs neesam bijuši iekšā un nezinām, kas tur iekšā, bet tāds ir mans pieņēmums. Man tāds iespaids, ka šajā pusē ir vairāki aukstuma tilti – metāla konstrukcijas vai ļoti biezi betona masīvi, vai dabiskais akmens – praktiski visi materiāli, kas ir auksti un kurus ir grūti sasildīt. Te [tādu] ir vairāk nekā citā zonā."

Muzeja direktore Solvita Vība stāsta, ka atjaunotais muzejs ekspluatācijā nodots augustā un tagad iestāde pārvācas uz jaunajām telpām. Plānots, ka visus iecerētos pārvietošanās darbus paveiks līdz nākamās nedēļas beigām.

Vība piekrīt, ka uz ēkas redzamie mitruma pleķi sabiedrībai var nepatikt, taču viņa apgalvo, ka ēkas iekšpusē nekādas problēmas nav novērotas.

Vība būveksperta Birša pieņēmumam, ka ēkā, visdrīzāk, ir ļoti zema temperatūra, kategoriski nepiekrīt, norādot, ka muzejā ir pieslēgta apkure. Arī "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs apstiprina, ka ēka ir apsildīta. Viņš arī norāda, ka siltumizolācijas darbi ir paveikti kvalitatīvi un tie atbilst mūsdienu prasībām. Savukārt par slapjo fasādes sienu mitrā laikā uzņēmuma vadītājs atbild, ka tā tas ir iecerēts.

Griškevičs arī uzsver, ka, iestājoties salam, plāksnēm plaisāšana nedraud.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekta autore, SIA "5. Iela" galvenā arhitekte Ija Rudzīte skaidroja:

"Tieši tajā sienas daļā, kur publicētajā fotogrāfija ir tumšāks – salijis, ir vislielākā siltumizolācijas kārta fasādes mūra sienai. Fasāde ir projektēta un realizēta kā vēdināma fasāde, līdz ar to aukstuma tilti nav iespējami un nedraud. Starp fasādes izolāciju un granīta plāksnēm ir vēdināma gaisa šķirkārta.

Pirms izteikt šādus komentārus no speciālistu puses par aukstuma tiltiem, vēlams iepazīties ar objektu vai pašu projektu, pajautājot lietotājam vai VNĪ, lai neizteiktu nepārdomātus secinājumus.

Projekta laikā izvēloties fasādes apšuvuma materiālu tika meklēts materiāls, kas tika izmantots Brīvības piemineklim. Īpašs akcents tika likts uz gaišo "balto" toni. Izvēlētās Somijas granīta plāksnes tika īpaši sausi zāģētas, palika apzināti neapstrādātas, lai radītu gaišo "balto" toni.

Jebkurš granīts, ja tam veic apstrādi pret nokrišņiem, paliek tumšāks un "baltais" tonis paliek jau par pelēku toni. Jebkurš neapstrādāts granīts uzņem nokrišņus, maina krāsu un pēc tam izžūst, ieņemot tā sākotnējo nokrāsu. Tāda bija sākotnējā ēkas pārbūves projekta autora – Gunāra Birkerta iecere, kas tika īstenota."