Lāču-huligānu invāzija Vidzemē turpinās. Kāpēc ķepaiņi nedodas ziemas guļā? (7)

Pēdējo reizi mednieks Edgars Zabrovskis kamerās lāci pie zvēru barotavas fiksējis šā gada 7. novembrī ap plkst. 4.

Turpat lācis fiksēts 19. oktobrī plkst. 19.47. Mednieks lāčus Salacgrīvā manījis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr kādu laiku tie kameru priekšā nebija gozējušies.

Gan oktobrī, gan novembrī fiksētais lāča apciemojums bijis netālu no Veczemju klintīm, Limbažu novadā, kur atrodas mednieku barotava. Tur zvēriem tiek vesti graudi, āboli un kartupeļi, ko nesmādē arī visēdājs lācis. Pēc fiksētajām liecībām, mednieks spriež, ka tie varētu būt divi dažādi lāči, jo oktobrī manītais bijis augumā mazliet lielāks nekā novembrī redzētais.

Mednieks Zabrovskis skaidro, ka šie lāči varētu būt "caurstaigātāji", jo 200-400 metru attālumā ir arī mājas ar bišu stropiem, ko pagaidām zvēri nav pamanījuši.

Lāču medības Latvijā nav atļautas

Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir aizsargājami dzīvnieki un, lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies, lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt.

Tomēr atsevišķos, ļoti retos gadījumos, kad dzīvnieks uzvedas savai sugai netipiski, ir kļuvis bīstams un apdraud cilvēku dzīvību, DAP, izvērtējot situāciju un potenciālos risinājumus, izņēmuma kārtā var lemt par atsevišķa dzīvnieka pārvietošanu līdzīgi kā tas notika Smiltenes un Valkas novadā oktobra vidū.

Patlaban izšķirtie lāči nav manīti

Šobrīd jaunu ziņu par izšķirtajiem lāčiem nav, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Tie ir devušies savās gaitās un cilvēku tuvumā nav manīti.

Jau vēstījām, ka oktobra beigās viens no izšķirtajiem un uz nomaļākām dabas teritorijām aizgādātais lācis bija atsācis meklēt barību viensētas pagalmā Valkas novadā.

Speciālisti norāda, ka brūnie lāči nav labi peldētāji, tāpēc citu valstu praksē upe bieži vien tiek izmantota kā robežlīnija jeb šķērslis, aiz kura lācis tiek izlaists, lai to šķirtu no iepriekš apmeklētajām teritorijām. Taču šoreiz lācis ir šķērsojis Pedeles upi, visticamāk, izmatojot tuvāko atrasto tiltu, un atsācis barības meklēšanu cilvēku tuvumā.

Divas naktis tas viesojās vienā viensētā, kur izpostīja bišu stropus, mielojās ar bumbieriem, mēģināja iekļūt mājā. Lācis nakšņoja turpat pie mājas, par ko liecina iegulētā vieta un ķepu nospiedumi.

"Pirms izšķiršanas operācijas uzsākšanas pieredzējuši eksperti Latvijā un ārvalstīs mūs jau brīdināja, ka situācijā, kad kopā turas divi vai pat trīs lāči, jārēķinās, ka viens no tiem ir galvenais kūdītājs uz nedarbiem. Otrs pakļaujas.

Izšķiršanas situācijā tieši kūdītāju ir grūtāk pāraudzināt un atradināt no cilvēku mājvietu apmeklēšanas,"

skaidroja rīcības grupas vadītājs, DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Par otra lāča gaitām ziņu pagaidām nav. Taču, manot savvaļā lāci ar krotālijām ausīs vai netipiski drošu uzvedību, iedzīvotāji aicināti nekavējoties ziņot DAP pa tālruni 29365307.

Lāči vēl nododas ziemas guļā

Tomēr, kas zina, varbūt vēl ko uzzināsim par šiem lāčiem un to gaitām, jo pagaidām pie mums lāči vēl ziemas miegā nedosies, skaidro DAP pārstāve Strode.

Tas varētu notikt, kad pieturēsies stabili "mīnusi". Šādā lietainā laikā viņi vēl barojas un uzkrāj tauku kārtu ziemai. Strode norāda, ka lācis dienā var veikt lielus attālumus, tāpēc nav pārsteigums, ka tie kādā vietā varētu parādīties pēc kāda laika. Latvijas austrumu teritorijā, pie robežas lāči bieži migrē arī no vienas valsts uz otru.

Tēviņi uzturas vienatnē. Lācēni paliek kopā ar māti 2 līdz 4 gadus, šajā laikā tie iemācās no savas mātes visas izdzīvošanai vajadzīgās prasmes. Pieaudzis brūnā lāča tēviņš var nogalināt mazuļus, jo, kamēr mātītei ir mazuļi, tai neveidojas seksuāla interese un tā nevēlas pāroties, kā arī mazuļus tēviņš var saplēst apēšanai. Tāpēc lācene ar mazuļiem pēc to dzimšanas dodas prom.

Būtiski, ka arī ziemā var novērot pa kādam "aktīvam" lācim, kas iztraucēts no ziemas guļas, piemēram, medību laikā. Šādi gadījumi gan esot reti, norāda speciāliste.