Migrantu krīze ⟩ Cilvēku pieplūdums pie Polijas robežas ir televīzijas šovs Varšavas un Briseles sanaidošanai, uzskata eksperts (39)

Sociālajos tīklos pirmdien izplatās videoieraksti, kuros redzams, ka gar Baltkrievijas automaģistrāli Polijas robežas virzienā plūst tūkstošiem migrantu un viņu virzību kontrolē bruņoti Baltkrievijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki, vēlāk liekot viņiem doties mežā gar robežu.

Turpmākie ieraksti liecina, ka daļa migrantu cenšas ar spēku izjaukt dzeloņstiepļu nožogojumu gar robežu, liekot lietā knaibles, lāpstas vai mežā nogāztus kokus, bet vakarpusē migranti sāk celt mežmalā teltis un kurināt ugunskurus.

Kā Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" sacījis Laurinavičs, tāda notikumu attīstība viņu nepārsteidz.

"Šāds paņēmiens, ka tiek izmantoti nevis atsevišķi migranti, bet grupas, ir zināms no citām valstīm - kādēļ gan lai to neizvēlētos Baltkrievijas režīms?

Tas ir uzbrukums, kas vērsts pret visu Eiropas Savienību, turklāt demonstratīvs uzbrukums, jo šai pārgājienā iesaistīti bruņoti cilvēki formastērpos," atzinis eksperts.

Pēc viņa sacītā, lai gan kurdu migranti sociālajos tīklos raksta, ka lēmumu doties uz Polijas robežu pieņēmuši patstāvīgi, ir skaidrs, ka galvenās uzbrukuma rīkotājas ir Krievija un Baltkrievija, un Eiropas Savienībai būtu uz to "jāsāk reaģēt".

"Būtībā šo uzbrukumu rīko Krievija, tikai ar Baltkrievijas rokām.

Starp šiem režīmiem nav nekādas atšķirības, bet Eiropas Savienībai tiek demonstrēts, ka tie var darīt, ko vien grib. (..) Netiek pat slēpts, ka to dara Minskas režīma amatpersonas," izteicies analītiķis.

Viņaprāt, notiekošais vērsts uz to, lai uzkurinātu emocijas un padziļinātu nesaskaņas starp ES un Poliju, ņemot vērā, ka Varšava ne vienmēr piekrīt Briseles politikai.

"Arī [reakcijā] uz šo migrantu krīzi pastāv atšķirības starp Lietuvu un Poliju - lai gan lielākoties metodes ir tās pašas, bet dažas nianses atšķiras,

un šīs nianses Eiropas Savienībai liek uz Polijas rīcību raudzīties mazliet citādi," spriedis Laurinavičs.

"Šo [Minskas] darbību mērķis ir vēl vairāk padziļināt nesaskaņas starp Varšavu un Briseli. Notiekošais būtībā ir televīzijas šovs. Baltkrievi sarīkojuši pārgājienu, atveduši migrantus pie žoga. Tas mazliet atgādina skatus no Grieķijas un citām valstīm," viņš izteicies.

"Tiek gaidīts, ka ES sāks kaut ko pieprasīt (..) no Polijas, īpaši ņemot vērā, ka ir zināms, ka šīs valsts valdība attiecībā pret Briseli noskaņota visai stingri," uzskata eksperts.

Viņš atgādinājis, ka pašā migrācijas krīzes sākumā Baltkrievija darbojusies tikai pret Lietuvu, kura augustā pieņēma lēmumu turpmāk likt migrantiem doties atpakaļ, taču vēlāk Minska pievērsusies arī Polijai.

"Lietuvas reakcija uz migrantu krīzi sasniegusi divus mērķus - fiziski apturēt šo uzbrukumu un vienlaikus nesastrīdēties ar ES.

Manuprāt, abi šie mērķi sasniegti par visiem simts procentiem. Redzot, ka neizdodas panākt savu Lietuvā, [Baltkrievija un Krievija] mēģina izmanot situāciju citur, tādēļ šis uzbrukums vērsts pret Poliju," secinājis Laurinavičs.

Arī Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns uzsvēris, ka Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašeno Poliju šai akcijai nav izraudzījis nejauši.

"Lukašenko, zinādams, cik jutīgs ir cilvēktiesību jautājums, īpaši Polijas attiecībās ar Eiropas Savienību, Eiropas Komisiju, (..) acīmredzot mēģina radīt Polijai šādu izaicinājumu, lai parādītu, ka poļi it kā neievēro cilvēktiesības,"

spriedis politiķis. "Viņš vēl aizvien prot labi rēķināt un labi redz šīs lietas, mēģinot šādi iegāzt mūsu kaimiņus."

Tikmēr Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docents Laurīns Jonavičs brīdinājis, ka Baltkrievija gatavo vēl lielāku migrantu pieplūdumu.

"Migrantu izmantotajos sociālajos tīklos it kā tiek runāts par 10. novembri kā par galveno dienu, kad paredzēts mēģināt šķērsot robežu," viņš norādījis.

Polija pirmdien paziņojusi, ka par tās robežas drošību gādā 16 000 robežsargu, kuriem palīdz 10 000 karavīru.