Pensiju otrā līmeņa reformas šogad Latvijā nav plānotas

Apmēram 25% Igaunijas iedzīvotāju šādu iespēju izmantoja, izņemot aptuveni vienu miljardu eiro, tādējādi pāris mēnešu laikā par vairāk nekā 20% kāpinot patēriņa līmeni un strauji audzējot nekustamā īpašuma cenas.

"Mums ir bijušas sarunas ar finanšu nozari, arī valdībā. Pagaidām nekas tāds netiek plānots, nē," norādīja ministrs.

"Galvenais mums ir panākt, ka šie vairāk pieci miljardi, kas ir otrajā pensiju līmenī, lai šī nauda tiktu ieguldīta Latvijas ekonomikā," skaidroja Eglītis.

Viņš atzina, ka Latvijas ekonomikā, iespējams, vēl nav, kur likt šādu naudas apjomu, jo pie mums biržā diemžēl šobrīd "vējš svilpo"; tas esot premjeram un finanšu ministram jautājums, kāpēc koalīcijā nekas netiekot piedāvāts attiecībā, piemēram, uz lielo valsts uzņēmumu daļu kotāciju biržā.

Vienlaikus Eglītis uzskata, ka ir arī citas iespējas, piemēram, alternatīvie ieguldījumu fondi, kas var piedalīties lauksaimniecības zemes, mežu, komercīpašumu attīstīšanai, kā to jau ilgstoši darot Skandināvijas fondi.

Līdzīgu nostāju raidījumā pauda arī ekonomikas doktors, pensiju sistēmas eksperts Edgars Voļskis.

Igaunijā veikto reformu Voļskis nosauca par bezatbildīgu eksperimentu: "Var, protams, teikt, ka Igaunijai [šāds risinājums] ir vairāk piemērots, ņemot vērā, ka Igaunijā vairāk cilvēki uzkrāj, ir pieejami vairāk risinājumu ieguldījumiem kapitāla tirgū un nekustamajos īpašumos [..].

Bet ir jāsaprot, ka, izņemot naudu, valsts atvilka uzreiz 20% no šī kapitāla, pēc tam desmit gadus viņi vairs nevar atgriezties šajā sistēmā.

Līdz ar to - cilvēkiem tika nogriezts aptuveni uz desmit gadiem uzkrājums ap 20-30%, jo jūs nocērtat no savas nākotnes pensijas tajā brīdī. Ja mēs pasakām, ka cilvēki jau tā vāji uzkrāj naudu, ir ēnu ekonomika, ir minimālās algas, no kurām tiek veiktas iemaksas, tad pie šāda instrumenta Latvijā tas būtu divtik bēdīgāk un skumīgāk. Mēs runātu par vēl sliktāku situāciju kā līdz šim."

Voļskis uzskata, ka Latvijā visveiksmīgākais risinājums būtu investēt pensiju fondu naudu, piemēram, infrastruktūras projektos – ceļu būvniecībā, energosistēmas attīstībā.

"Divi līdz trīs miljardi varētu tik mierīgi izvietoti šāda veida instrumentos no otrā pensiju līmeņa, pilnveidojot mūsu likumdošanu. Ilgtermiņā tas būtu papildus ienesīgums mūsu pensiju kapitālam," norādīja Voļskis.

Tikmēr Latvijas Universitātes profesors, ekonomists un demogrāfs Mihails Hazans uzskata, ka ir vērts apsvērt iespēju ko līdzīgu Igaunijas reformai īstenot arī Latvijā.

"Kā parasti, Igaunija dara to, ko varbūt mēs pēc laika sapratīsim, ka vajadzēja darīt. Tie pretargumenti parasti ir kādi - nedrīkst cilvēkiem dot to pensijas naudu, jo paši viņi nespēs to pareizi ieguldīt. Faktiski lielākā daļa no šīs naudas potenciāli tiks ieguldīta nekustamajā īpašumā.

Un tā faktiskā pēckrīzes pieredze, skatoties pēc krīzes (un es domāju, ka tāda burbuļa, kā bija pēc 2008. gada krīzes, nekustamā īpašuma tirgū vairs nebūs) liecina, ka tā atdeve no ieguldītās naudas ir daudz lielāka, nekā no jebkura pensiju fonda vai jebkura cita droša finanšu ieguldījuma.

Turklāt ja cilvēks tiešām iegulda nekustamajā īpašumā, lai to izīrētu pēc tam - tā ir nodarbinātība, kuru var mierīgi veikt arī pensijas vecumā. Tas neprasa īpašu izcilu veselības stāvokli, tā ir zināma pensijas apdrošināšana. No šī viedokļa – es ļoti, ļoti vēl paskatītos uz šo pieredzi," skaidroja Hazans.

Eksperti raidījumā arī atzina, ka, neveicot nekādas izmaiņas, sociālajā budžetā draud deficīts. Slikto demogrāfisko prognožu dēļ Latvijai jau vistuvākajā laikā var nākties domāt par nodokļu palielināšanu vai, piemēram, papildus darbaspēka meklēšanu, būtu nepieciešami vismaz 100 tūkstoši darbaroku. Labklājības ministrs Eglītis norādīja, ka tik plašu darbaspēka imigrāciju nepieļauj.