Brančs mājās un aplikāciju izmantošana. Ēdināšanas uzņēmumi ievieš jaunus pakalpojumus

Kafejnīcas "Dārzā" saimniece Zane Galakrodziniece ReTV norāda - ēdiena līdzņemšanas apjomi salīdzinājumā ar pavasari samazinājušies, tāpēc piedāvājumā ievestas "ēdienu kastes".

"Mēs paliekam nevis par tādu kā kafejnīcu, bet vairāk par veikalu. Jo pazūd tā komunikācija, cilvēks nāks paņemt tikai tam "take away" ēdienam. Mēs cenšamies vīnu tirgot vairāk, ko mēs nedarījām. Tā kā veikalu izveidot," sacīja Zane.

Savukārt restorāna "Brandīns" saimnieks Staņislavs Jonāts saka, ka šobrīd strādājot trīs dienas nedēļā, galvenais darbības virziens - branči vai ēdiena sagatavošana brančam mājās. "Mūsu ēdiens, ko pasniedzam ikdienā, nav īsti paredzēts līdzņemšanai. Tāpēc meklējām, kas būtu tāds, kas joprojām cilvēkus varētu iepriecināt, būt labs un baudāms," sacīja Jonāts. 

Ierobežojumu laiks arī mainījis veidu, kā klienti pasūta ēdienu. Šobrīd arvien populārākās ir tā saucamās aplikācijas, kur attālināti tiek pasūtīts ēdiens un saņemts klātienē.

"Tas arī variants priekš mums ir, kas vieglāk izdarāms. Tas viņam ir ērti, viņš konkrētā laikā var piebraukt, paņemt dzērienu un ēdienu, kaut vai pie Daugavas var nobaudīt," saka Staņislavs Jonāts.

Tikmēr ēdināšanas uzņēmumu pārstāvošā Latvijas Restorānu biedrība šodien ar vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta, veselības, finanšu un ekonomikas ministra ar aicinājumu informēt par to, vai un kad nozarē strādājošie saņems atbalstu no valsts.

"Faktiski tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tad tika spriests par atbalsta instrumentiem, izstrādāti kritēriji. Tagad šis atbalsta jāsaskaņo ar Eiropas komisiju, kas var paņemt līdz pat mēnesi laika.

Tad uzņēmēji līdz desmit dienām varēs Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt pieteikumu, bet tas vēl ir 20-30 dienas. Pēc optimistiskām prognozēm, atbalsts varētu ienākt janvāra sākumā," saka Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

"Ja atbalsti ir tādi, kā šobrīd pielemti - 30% no bruto algām, grants un tikai algu subsīdijas, tad sanāk, ka uzņēmēji sponsorē valsti šīs ārkārtas situācijas dēļ. Ja atbalsts būtu kā iepriekš - būtu dīkstāves, tad man nebūtu jāmaksā cilvēkam atvaļinājums, kas kaut kad beigsies.

Tad man būs no savas kabatas viņam jāmaksā dīkstāve. Jo ilgāk tas vilksies, jo ilgāk būs problēmas nozarē," uzsver Zane Galakrodziniece.

No Latvijā reģistrētajiem vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, pēc Restorānu biedrības veiktās uzņēmēju aptaujas pavasarī un rudenī, 250 uzņēmumi ir pārtraukuši darbu. Jo ne visi ēdināšanas uzņēmumi spēj un var pielāgoties situācijai, lai nodrošinātu pakalpojumu.

Ja arī pēc 15. novembra ēdināšanas uzņēmumiem būs iespējas strādāt "zaļajā režīmā", bažas nozarē joprojām ir. "Es bažījos, ka cilvēki ir piesardzīgi. Arī tie, kas ir zaļajā režīmā, jo viņi skatās, vīruss skar arī vakcinētos. Ne tik bieži viņi izies no mājām," pauž Zane Galakrodziniece.

Tāpēc Latvijas Restorānu biedrība aicina valstij nodrošināt atbalsta sniegšanu līdz ārkārtas stāvokļa beigām nākamā gada 15. janvārī un nozares atveseļošanās periodā pēc šī datuma.