Latvijas Restorānu biedrība pieprasa valdību nekavējoties lemt par ēdināšanas nozares darbības atsākšanu pēc "lokdauna"

Tāpat biedrība prasa lemt arī par valsts atbalsta sniegšanu līdz ārkārtējā stāvokļa beigām nākamā gada 11.janvārī un nozares atveseļošanās periodā pēc ārkārtējās situācijas.

"Ņemot vērā, ka atbalsta pasākumi ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, valdībai un nozarei ir jābūt skaidram darbības plānam vismaz trīs līdz sešus mēnešus uz priekšu," uzsver biedrība.

LRB atgādina, ka šā gada jūlijā aicināja Veselības ministriju ( VM) un Ekonomikas ministriju ( EM) savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības un arī atbalsta plānu rudens un ziemas sezonai, paredzot skaidrus nozares darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumu tūlītēju sniegšanu.

"Diemžēl tas netika izdarīts, un, neraugoties uz vairāk nekā 95% darbinieku vakcināciju, Latvijas ēdināšanas nozare atkal ir dīkstāvē un neziņā par nākotni, kad un kādā apmērā uzņēmēji un darbinieki saņems valsts solīto atbalstu," norāda LRB.

Biedrība uzsver, ka rēķini un algas uzņēmējiem ir jāmaksā regulāri, un arī darbiniekiem nauda ir vajadzīga katru dienu.

Biedrība aicina atbildīgās ministrijas iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15.novembra nozare varētu atsākt darbību "zaļajā režīmā" pilnā apmērā.

LRB uzskata, ka, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un epidemioloģisko situāciju Latvijā un Eiropas valstu praksi, ir nekavējoties jāizstrādā jauns ēdināšanas nozares darbības plāns vismaz tuvākajiem sešiem mēnešiem.

Ņemot vērā, ka rit otrais Covid-19 pandēmijas gads un nozari skar arvien drastiskāki ierobežojumi, LRB uzskata, ka ēdināšanas uzņēmumiem un to darbiniekiem valsts atbalsts ir jāsniedz vismaz līdz 2022.gada pavasarim.

Tajā skaitā LRB prasa valstij līdz 15.novembrim nodrošināt apgrozāmo līdzekļu grantus 60%, nevis 30% apmērā, algu subsīdijas daļēji strādājošajiem darbiniekiem, kā arī dīkstāves pabalstus darbiniekiem, kuriem šajā periodā nav iespējams nodrošināt darbu.

Tāpat biedrība prasa nodokļu maksājumu atlikšanu, darba nespējas lapu apmaksu no valsts, kā arī valsts un pašvaldību telpu nomas maksas atlaides piemērošanu.

Savukārt līdz 11.janvārim LRB ieskatā valstij ir jānodrošina iespēja ēdinātājiem strādāt "zaļajā režīmā" pilnā apmērā, apgrozāmo līdzekļu granti 30% apmērā, algu subsīdijas daļēji strādājošajiem darbiniekiem, nodokļu maksājumu atlikšana, darba nespējas lapu apmaksa no valsts, kā arī valsts un pašvaldību telpu nomas maksas atlaides piemērošana.

Vienlaikus LRB prasa vismaz līdz nākamā gada aprīlim valstij nodrošināt nodokļu maksājumu atlikšanu, darba nespējas lapu apmaksu no valsts, kā arī valsts un pašvaldību telpu nomas maksas atlaides piemērošanu.

"Konceptuāli ir jābūt skaidrībai, ka valsts atbalsts nozarei turpināsies tik ilgi, kamēr pastāvēs jebkādi uzņēmējdarbības ierobežojumi," uzsver LRB.

Savukārt nozares atveseļošanās stimulēšanai vidējā termiņā, pēc biedrības domām, Latvijai jāseko 21 Eiropas Savienības valsts piemēram, līdz Covid-19 pandēmijas beigām ēdinātājiem piemērojot pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi.

LETA jau vēstīja, ka no 21.oktobra līdz 15.novembrim ēdināšanas vietās ēdienu atļauts izsniegt tikai līdzņemšanai vai ar piegādi. Savukārt līdz nākamā gada 11.janvārim valstī spēkā ir ārkārtējā situācija, kurā ēdināšanas iestādes varēs strādāt klātienē ar vairākiem ierobežojumiem.