Zinātnieku teorijas skaidro, kāpēc mums līdz šim vēl nav izdevies atrast citplanētiešus (16)

2017. gadā komanda no Oksfordas Universitātes ierosināja Aestivācijas hipotēzi. Tā ir teorija, ka lielākā daļa citplanētiešu guļ ziemas miegā, līdzīgi kā lāči un citi meža dzīvnieki, bet ilgāk.

Zinātnieki uzskata, ka gandrīz jebkura attīstīta civilizācija galu galā saplūdīs ar mašīnām, veidojot pilnībā digitalizētu sabiedrību, kas spēj domāt, rīkoties un darboties līmenī, kas pārsniedz mūsu iztēli.

Vienīgā problēma ir to ir dzesēšana. Piemēram, apstrādes sistēmas šeit uz Zemes kļūst 10 reizes efektīvākas, ja tās atrodas vidē, kas ir 10 reizes aukstāka. "Digitālie citplanētieši" varētu gulēt ziemas guļā dažus triljonus gadu, kamēr Visums paplašinās un atdziest. Tādā veidā viņi varētu veltīt vairāk jaudas savām darbībām, piemēram, galaktikas iekarošanai.

Vēl viena 2016. gadā paustā teorija ir tā sauktā "Gaian Bottleneck" hipotēze. Tajā aplūkots fakts, ka daudzām jaunām akmeņainām planētām, kas nav vecākas par vienu miljardu gadu, ir ārkārtīgi nestabils klimats, un galu galā tās kļūst pārāk karstas vai pārāk aukstas, lai dzīvība varētu pastāvēt ilgtermiņā. Ņemiet, piemēram, Venēru, Zemi un Marsu.

Pirms četriem miljardiem gadu katrai no planētām bija piemēroti apstākļi dzīvībai, un, iespējams, tajās pat dzīvoja vienkārši mikroorganismi.

Bet, cik mums zināms, tad šobrīd dzīvība var mitināties tikai uz Zemes. Saskaņā ar šo hipotēzi iemesls tam ir tāds, ka agrīnā dzīvība uz Zemes attīstījās strauji, atmosfērā izlaižot lielu daudzumu gāzu, piemēram, skābekļa, kas galu galā palīdzēja stabilizēt klimatu.

2017. gadā ierosināja planētu zinātnieks Alans Stērns, aptuveni gadu pēc tam, kad pierādījumi liecināja, ka Plutonā atrodas pazemes okeāns. Tādas pasaules kā Plutons, Eiropa un Encelāds, kurām virs plašā pazemes okeāna ir ledains apvalks, var dot dzīvībai labvēlīgākus apstākļus nekā Zemei līdzīgas planētas, kuras ir neaizsargātākas pret ekstremālām temperatūras svārstībām un augstas enerģijas starojumu, kas atduras pret planētu virsmu.

Ja tas tā izrādīsies, tad jebkura saprātīga dzīvība, kas varētu peldēt šajos pazemes okeānos, tiktu izslēgta no pārējā visuma un, iespējams, nespētu sazināties.