FOTO ⟩ "Latvijā meži nekur nepazudīs." Eksperts stāsta par mežu atjaunošanu un industrijas nākotni (26)

Tāpat skujkoku jaunaudzēs ik pa laikam esot nepieciešams atbrīvoties no bērziem, kuri augsnē iesējušies dabīgā ceļā un aug krietni ātrāk nekā, piemēram, priedes. Bērzus no jaunaudzes nepieciešams izņemt, jo tie konfliktē ar priedēm, kuru koksne, protams, ir vērtīgāka.

"Lapu koki, atskaitot ozolu, ir jāņem ārā. Tie ataugs vēl trīs reizes," jaunaudzes kopšanas procesu nedaudz ieskicē mežsaimnieks.

Mežu dabīga un mākslīga atjaunošana

Lapu koki ir uzskatāmi par pioniersugu, kas mežos ienāk dabīgā ceļā.

"Katru reizi, kad mežs ir gājis bojā vai arī ir samazinājies tā kritiskais šķērslaukums, tajā pirmās ienāk šīs te pioniersugas - lapu koki, lakstaugi, krūmi un zāļaugi. Skujkoki ienāk tikai pēc tam vai arī tiek iestādīti mākslīgi," norāda mežsaimnieks.

Lielākoties, skujkoki, protams, tiekot stādīti mākslīgi, tomēr, ja augsne tam ir atbilstoši sagatavota, skujkoks var iesēties reizē ar pioniersugām.

Mežsaimnieks neslēpj, ka Latvijā šobrīd ir visai ievērojams stādu deficīts: "To cena, kā jau visam, ir augoša, bet kvalitatīvs un labs stāds arī pēcāk dos labu rezultātu."

Protams, jaunaudzes dažādu apstākļu dēļ arī ik pa laikam nākas papildināt ar jauniem stādiem. Konkrēti šogad jaunaudzes negatīvi ietekmējis vasarā piedzīvotais karstums.

"Ja sagatavo augsni, mežs ļoti labi atjaunojas pats. It sevišķi, ja sēklu koki ir atstāti rietumu pusē, jo valdošie ir rietumu vēji," piebilst Šuikovkis.

Lai gan meža dabīga atjaunošanās, protams, ir lēnāks process, tas mežsaimniekam var būt arī visai izdevīgs. Kā norāda eksperts, dabīgā meža atjaunošanās mežsaimniekam ļauj ieekonomēt līdz pat trešdaļai pirkto stādu.

"Vajag uzart [teritoriju] un pagaidīt. Pirmkārt, stādīt jaunus kokus nevar, kamēr ir smecernieka drauds. Tas nozīmē, ka par stādīšanu var domāt otrajā, vēlams, trešajā gadā pēc nociršanas - brīdī, kad vairs nav svaigo celmu, kas šos smecerniekus piesaista. Tad jāpaskatās, kas ir sasējies dabiski, un tikai pēc tam var domāt par stādīšanu. Tas vienkārši ir racionālāk," stādīšanas pareizo stratēģiju īsumā apraksta Šuikovskis.

Mežsaimnieks arī norāda, ka mežos, ne bieži, bet ir atrodami arī laukumi, kuros, kā saka pats eksperts: "Dari, ko darīdams, bet koks vienkārši neaug. Neaug un viss!" Šādos gadījumos vainojams atšķirīgs augsnes sastāvs vai arī, piemēram, ādere.

Tāpat, runājot par skujkoku meža, kas ir augstvērtīgāks par citiem, attīstīšanu eksperts piebilst, ka egles nekādā gadījumā nevarot stādīt tur, kur atrodas priedes, jo priedēm labpatīk nabadzīgāka augsne, kurā egle izdzīvot nespētu.

Meža kopšana

Eksperts sarunas gaitā vairākkārt piemin vārdu kopšana, bet, kādas darbības zem šī termina ietilpst?

"Audzes retināšana ar krūmgriezi un motorzāģi. Vispirms ir jāizņem ārā parazītsugas - krūkļi, korintes un kārkli. Tad, atkarībā no augsnes un augšanas apstākļu tipa, ja grib tikai skujkoku mežu, ir jātīra ārā bērzi un apses," saka eksperts.

Tāpat pieredzējušais mežsaimnieks norāda, ka, viņaprāt, normatīvajos aktos noteiktā distance starp kociņiem, kas jāiegūst retināšanas rezultātā, esot pārāk liela.

"Tas lielākoties noved pie problēmām. Tie kociņi vēl nav iedzīvojušies, tāpēc tos var ietekmēt vējgāze un snieglauze. Tāpat arī pārnadži var izdarīt lielu bojājumu. Jo mežs ir blīvāks vai biezāks, jo tam alnim vai briedim ir mazāk komfortabli pārvietoties," saka eksperts.

Kopumā meža kopšanā ietilpst četras darbības - atēnošana, retināšana, smalcināšana un Skrajcirte.

Kad atkal var domāt par peļņu?

Eksperts norāda, ka 25 gadus pēc priežu meža atjaunošanas jau var domāt par pārdodama sortimenta iegūšanu. Tomēr jāatceras, ka tas iegūstams tikai kopšanas rezultātā, jo normatīvie akti šobrīd nosaka, ka priedes komerciālā nolūkā var cirst tikai tad, kad tām apritējis 101 gads.

"Kad apritējuši 25 gadi, seko pirmā kopšanas cirte, kurā jau var iegūt papīrmalku, bet arī ar to nevajadzētu pārspīlēt," piebilst eksperts, šo procesu nodēvējot par patīkamā apvienošanu ar lietderīgo.

Tomēr mežsaimnieks uzskata, ka Latvijas apstākļos priežu mežus varētu cirst jau tad, kad tiem apritējuši 70 gadi.

"Te atkal ir dilemma. Piemēram, priedei ciršanas vecums ir 101 gads. Tas ir atrunāts normatīvajos aktos. Sen jau Latvijā normālam mežsaimniecības ciklam, ja ir normāli stādi un laba kopšana, pietiek ar 70 gadiem. Manuprāt, pēc 70 gadiem var novākt mežsaimniecības ražu," saka eksperts piebilstot, ka priedes mūžu izmantoja kā piemēru, bet līdzīga situācija ir arī ar citu sugu kokiem.

Runājot par koku nociršanas terminiem, mežsaimnieks krietnu daļu kritikas veltīja arī Dabas aizsardzības dienestam, norādot, ka lēmumu ietekmēšanā piedalās pārāk daudz cilvēku, kuriem realitātē ar mežu saskarsme esot minimāla vai tādas pat neesot.

"Es varu ticēt tikai tam, ko es esmu pārbaudījis un praksē redzējis. Ja šī teorētiskā spriedelēšana kļūs par praksi, tā, manuprāt, būs katastrofa. Ne tikai Latvijā," kritiski par Eiropas Zaļo kursu un līdzīga rakstura ierobežojumiem izsakās Šuikovskis.

"Latvijā meži nekur nepazudīs. Mežu platība kopš [pagājušā gadsimta] divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem ir divkāršojusies. Ja toreiz bija kaut kādi 27%, tad tagad tie ir 53%," nobeigumā pārliecību par mežu pastāvēšanu pauž eksperts.

Raksts tapis sadarbībā ar Meža attīstības fondu.