"Nekad nebiju domājusi, ka nevarēšu pārvietoties pa māju!" Kā dzīvo ģimene, kuru skāris Covid-19? (27)

"Mērot temperatūru, tā uzrādījās nedaudz paaugstināta - 37,4. Jutu, ka sāp acis. Tad darba vietā bija iespēja uztaisīt eksprestestu un tas uzrādīja pozitīvu rezultātu," stāsta sieviete.

Tas viss noticis 21. oktobrī. Aizbraucot mājās, Iveta uzreiz devusies gulēt, taču vakarā pašsajūta neuzlabojās. Tālāk sieviete konsultējās ar ģimenes ārsta māsiņu pa telefonu, kura sniedza norādes, kādi medikamenti turpmāk būs jālieto.

"Nakts pagāja saraustīti, vēl joprojām nespēju noticēt tam, ka varētu būt inficējusies.

Nākamajā dienā no rīta jutos labāk, taču vakarā atkal atgriezās temperatūra un bija slikti. Protams, sekoju ārsta palīga norādījumiem un turpināju dzert paracetamolu," stāsta Iveta.

"Kad pamodos sestdienā, 23. oktobrī, temperatūras vairs nebija, bija tikai deguns ciet un parādījās klepus, uz ko arī man bija ieteiktas zāles, kuras sāku lietot," teica sieviete.

"Kopš sestdienas temperatūras vairs nav, tagad palicis tikai klepus un aizlikts deguns. Protams, visu slimības laiku mani nepamet nogurums," portālam "Apollo.lv" stāsta Iveta.

Sieviete stāsta, ka šajā laikā, lai uztaisītu pilno Covid-19 testu, rindas esot milzīgas. "Testu, zvanot ceturtdien, 21. oktobrī, Rīgā man piedāvāja veikt tikai otrdien, 26. oktobrī, taču zvanot "pa tiešo" uz laboratoriju, Cēsīs uz testu tiku sestdienas, 23. oktobra, pēcpusdienā."

Vaicāta, vai Iveta uzskata, ka vakcīna pret Covid-19 palīdz, sieviete atbild apstiprinoši. "Domāju, ka pote kaut cik, bet palīdz šo infekcijas slimību pārslimot vieglāk."

"Lai arī mani simptomi uzskatāmi par viegliem, tajā brīdī tu visu redzi tumšos toņos un tev ir grūti, tad kā ir nevakcinētam cilvēkam?" prāto Iveta.

Sieviete atklāj, ka pēc konstatētās inficēšanās, viņa neesot baidījusies par savu dzīvību. "Nē, man nebija nevienā brīdī bail par savu dzīvību, man vairāk bija bažas par to, ka ar mani vienā mājsaimniecībā atradās divas nepilngadīgas meitas - astoņus un sešus gadus vecas."

Pēc dažām dienām saslimšanas simptomi parādās arī Ivetas meitām

Lai vai kā Iveta meitām aizrādījusi, ka pie mammas istabā nākt nedrīkst, meitenes tāpat pamanījušās iešmaukt, atnesot ūdens glāzi vai ko citu.

"Protams, nenoliegšu, ka bail par veselību bija, jo daudz lasīts par blaknēm, kas vēl ilgu laiku pēc izslimošanas neļauj cilvēkiem pilnvērtīgi dzīvot, piemēram, bezspēks," skaidro Iveta.

Pēc dažām dienām nelieli saslimšanas simptomi parādījās arī Ivetas meitām.

"Jā, diemžēl saslima arī manas abas meitas. Pirmdienas, 25. oktobra, rītā ar galvassāpēm pamodās vecākā meita un es uzreiz sazvanīju savu ģimenes ārstu, kurš norādīja, ka jānodod tests. Jaunākā meita jūtas labi," stāsta Iveta.

Otrdienas, 26. oktobra, vakarā arī abas meitas saņēma testa rezultātus - abas bija pozitīvas.

"Neliels klepus, aizlikts deguns. Visā visumā jūtas ļoti labi. Saņemot meitu rezultātus, nebiju pārsteigta, jo tas būtu brīnums, ja meitenes būtu ar negatīviem testu rezultātiem," teic Iveta.

"Ceru, ka turpmākā slimības gaita būs tikpat viegla kā līdz šim, jo abas meitas jūtas labi, vienīgi tas klepus un aizliktais deguns liedz pilnvērtīgi dzīvot," par meitu veselības stāvokli stāsta māte.

Cik mentāli grūti ir izolēties vienatnē?

Pašlaik Iveta ar meitām ievēro mājas karantīnu. "Izejam ārā, jo dzīvojam privātmājā. Šobrīd neapmeklēju darbu, meitenes nedaudz iekavēs skolu un bērnudārzu, bet par to nepārdzīvojam, jo pedagogi ir ļoti pretimnākoši. Darbosimies mājās."

"Kad biju nošķirta viena un meitenes dzīvoja pa mājas 1. stāvu, tad bija ļoti grūti.

Pirmās dienas vēl neko, jo organisms cīnījās ar vīrusu, bet tad, kad palika labāk, sākās emocionāls sabrukums, ka esmu viena atsevišķā istabā, nošķirta," par izolāciju vienatnē portālam "Apollo.lv" stāsta Iveta.

"Dzirdu caur durvīm, ka lejā čalo bērni, vīrs atved produktus. Labi, ka mūsdienās ir "Whatsapp", kur varam sazināties un viens otru redzēt, bet tas ir ļoti grūti," norāda sieviete.

Iveta neslēpj, ka tagad, kad viņa dzīvo kopā ar meitenēm un visas veseļojas, esot vieglāk. "Nav tā vientulības sajūta. Nekad nebūtu domājusi, ka nevarēšu pārvietoties pa māju.

Labi, ka mums ir privātmāja, ka varam iziet pagalmā, ieelpot svaigu gaisu. Dzīvokļu mājā tas ir pilnīgi neiespējami."

Iveta atminas, ka meitām bijis šoks, kad viņas uzzināja testa rezultātus. "Bērniem pirmais bija šoks, bet vispār jau šķiet, ka īsti neizprot šīs slimības nopietnību, jo šobrīd jābūt mājās."

"Tā kā vēl skaitās skolēnu brīvlaiks, tad šobrīd nekas viņu dzīvēs nav mainījies. Kā būtu, ja šis būtu noticis, apmeklējot skolu un pirmsskolu, nezinu," min sieviete.

Šobrīd abām meitenēm ikdienā nekas diži nav mainījies, jo arī pirms šīs ārkārtējās situācijas, Iveta ar vīru bērnus uz veikalu līdzi neņēma.

"Jāsaskata pozitīvais, ko arī savām meitām stāstu - tagad kādu brīdi cerams, ka būsim pasargātas no vīrusa," optimisma pilna ir Iveta.

Turklāt, kā stāsta Iveta, tad vecākajai meitai pēc vīrusa pārslimošanas nebūs jātaisa testi skolā, jo viņa būs ieguvusi vīrusa izslimošanas sertifikātu. Tāpat, lai bērniem nebūtu jāsēž tikai istabā, tad meitenēm ļauts iet ārā, pastaigāties pagalmā.

Ivetas vīrs izolējies no ģimenes

Savukārt Ivetas vīram situācija ir komplicētāka - viņš divas reizes ir veicis Covid-19 testus un abi ir uzrādījuši negatīvus rezultātus. Ivetas vīrs pašlaik ir izolējas no visas ģimenes un dzīvo atsevišķi.

"Pašlaik viņam rūpe jāuzņemas par mums, kas slimojam. Turklāt vēl jāapmeklē darbs un jāpiegādā mums pārtika," stāsta sieviete.

"Viņa darba diena ir gara. Un arī viņam ir grūti. Bet viņš mums ir stiprs un ļoti rūpējas, lai viņa meitenes un sieva justos labi," vīra palīdzību novērtē Iveta.

"Protams, grūti ir būt atšķirtam no ģimenes, bet sociālie tīkli un modernas iekārtas ir tas, kas vismaz daļēji glābj šo situāciju," stāsta sieviete.