FOTO ⟩ Iedzīvotāji pauž bažas par vēsturiskās kastaņu alejas postīšanu Vienības gatvē (4)

Gavars norāda, ka beidzamajās dienās sociālo tīklu platformās asas diskusijas izsaukusi veloceliņa izbūve Vienības gatvē, un, piemēram, "Facebook" publiskotajās fotogrāfijās redzams, ka darbu gaitā ne tikai tiek izcirsti vēsturiskie koki, bet cietīs arī daudzu kastaņu sakņu sistēma.

Kā pauž Gavars, veloceliņš ir laba lieta, taču, "ja tas posta dabu un vēsturisko kastaņu aleju Vienības gatvē, kas stādīta 1936.gadā un kuras izveidošanā piedalījās toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, tad rodas daudz jautājumu. Un diemžēl izskatās, ka dažiem ir nospļauties par vēsturi, kokiem un apkārtējo vidi".

Politiķis norāda, ka tagad, kad Rīgas domē pie varas ir "zaļā" koalīcija, darbu gaitā tiek iznīcināti koki - tā vietā, lai pilsētas zaļā rota tiktu saudzēta.

"Esmu pārliecināts, ka veloceliņu varēja būvēt Vienības gatves otrā pusē - respektīvi, tur, kur nav koku, toties ir ļoti daudz vietas, kur pietiktu vietas arī veloceliņam. Taču tagad darbu veicēji burtiski "dragā" pa zaļo zonu - pa vidu divām kastaņu rindām 30 centimetru attālumā no stumbriem," norāda Gavars.

Deputāts arī pauž šaubas, vai vecais veloceliņa projekts, kas tika izstrādāts 2017.gadā, kad pie varas bija Nils Ušakovs (S), ir atbilstošs jaunajiem noteikumiem un jaunajai situācijai.

Gavars uzsver, ka būvnieki un Rīgas domes Satiksmes departaments nav prasījuši atļauju Kultūras Mantojuma pārvaldei saistībā ar darbiem vēsturiskajā kastaņu alejā. Tāpat viņi nav ņēmuši vērā to, ka ar šiem darbiem tiks ietekmēta Bloka muižiņa - valsts nozīmes kultūras piemineklis, kurai noteikta 100 metru aizsargjosla, jo topošais veloceliņš atradīsies vien sešu metru attālumā no vēsturiskā objekta.

Deputāts atgādina, ka šā sasaukuma Rīgas domes valdošā koalīcija tika ievēlēta un nonāca pie varas, pateicoties apkaimēm un solījumiem, ka tiks ņemtas vērā un uzklausītas apkaimes un to pārstāvju viedoklis.

"Diemžēl pagaidām nekas tāds netiek darīts, jo redzam, ka nomalēs tiek postīta zaļā rota un notiek daudzas citas ar iedzīvotājiem nesaskaņotas aktivitātes. Lieki minēt, ka šie darbi Vienības gatvē netika saskaņoti ar Torņkalna attīstības biedrību. Diemžēl nākas secināt, ka šī nesaskaņotā un neapspriestā būvniecība ir tīša darbība, kuras mērķis ir graut domes prestižu," pauž Gavars.

Tāpat, kā norāda Gavars, netop skaidrs, kādus punktus savienos topošais veloceliņš, kā arī Rīgas ģenerālplānā ir redzams, ka Kārļa Ulmaņa gatves šķērsojums bija paredzēts pavisam citādāks.

Kā uzsver Gavars, 2016.gada 8.augustā Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijā pieņemts lēmums, kas noteica, ka koku zāģēšanai izsniegtā atļauja ir derīga piecus gadus, tāpēc, Gavara ieskatā, tās termiņš ir beidzies jau pirms diviem mēnešiem un šonedēļ Vienības gatvē koki tikuši nozāģēti nelikumīgi.

"Savukārt jaunākie noteikumi nosaka, ka koku zāģēšanas atļauja ir derīga divus gadus, turklāt manā rīcībā nonākusī neoficiālā informācija liecina, ka koku zāģēšanas atļauja nav tikusi pagarināta," uzsver Gavars.

Deputāts arī pauž cerību, ka to 29 koku vietā, kurus Vienības gatvē nozāģēja, tiks iestādīti dižkoki, savukārt vietās, kur veloceliņa izbūves dēļ "izkritīs" kastaņi no Vienības gatves alejas, tiks iestādīti dižstādi.

Jau ziņots, ka pašvaldības investīciju projekta - veloceļa "Centrs - Ziepniekkalns" uzbūvēšanai - Rīgas dome plāno aizņemties 1,5 miljonus eiro, jūnija vidū lēma domes deputāti.

Nolemts ņemt aizņēmumu no Valsts kases ar atmaksas termiņu atmaksas līdz 10 gadiem un pamatsummas atlikto maksājumu līdz trīs gadiem.

Satiksmes departaments Rīgas pašvaldības budžeta grozījumos prasīja vairāk nekā četrus miljonus eiro.

Visvairāk papildu līdzekļu tika prasīti atsevišķiem projektiem investīciju programmas realizācijai, tostarp minētā veloceļa izbūvei.