Ģimenes ārsts Burlaks bija pirmais, kas sāka vakcinēt savus pacientus. Viņš atceras, ka, sākoties vakcinācijai pret Covid-19, cilvēki nākuši ar ziediem, nesuši kūkas.
Ja flakonā bija palikusi pāri kāda vakcīnas deva, brauca ar taksi un lūdza to neatdot citiem, taču tagad situācija esot krasi mainījusies. Daudzi neslēpj, ka vakcinējas tikai darba dēļ.
Ārsts uzsver, ka šobrīd situācija ir kardināli mainījusies, pacientiem jāskaidro, jāatspēko nepatiesā informācija, kas cirkulē apkārt.
"Mēs prasām: jums pašam ir pazīstams cilvēks, kam palika slikti pēc potes? Parasti izrādās, ka nav.
Un tad, kad tu pasaki, ka [tu, pacient] zini 30, 40 cilvēkus, kuri ir sapotēti, bet mēs savā praksē pazīstam 1500, ko paši esam sapotējuši, un tikai vienam bija alerģiska reakcija, bet tikām galā bez stacionēšanas. Nevienam nekas nenotika, neizauga ne ragi, ne čips tika aktivizēts, un pat ne kājās nenotirpa," skaidroja Burlaks.
Ārsts ir pozitīvi noskaņots:
"Cīnīsimies par katru, jo likmes ir ļoti augstas."
Pēc daktera novērojumiem – šaubīgo vidū lielākā daļa ir krievvalodīgie, kuru vairāk ir arī slimnīcās, tādēļ, viņaprāt, aicinājumam vakcinēties jāizskan arī svešvalodās.
Esot kraujas malā, jāuzrunā kaut piecās dažādās valodās, lai sasniegtu mērķi.