"No katra posma ir atkarīgs viss iznākums!" Kā audzēt bērzus no A līdz Z? (3)

Bērzs meža zemēs ļoti labi atjaunojas dabiski un nereti arī neizmantotajās lauksaimniecības zemēs dabiskā atjaunošanās ar bērzu sēklām var notikt pietiekoši sekmīgi.

Lai mežu varētu stādīt, ir nepieciešami stādi. Tie var būt dažādi. Tie var būt stādi ar kūdras substrātu apkārt vai kailsakņu stāds. "Ja mēs, piemēram, tieši par bērzu runājam, vislabākie stādi ir ar uzlabotu sakņu sistēmu, tas nozīmē to, ka koks būs sabalansētāks - stobra garums pret sakņu sistēmu masu būs balansā un līdz ar to pats koks būs spēcīgāks," sacīja Agris Meilerts.

Mežu stādīšanas eksperts stādīšanas darbus salīdzina ar ķēdi - "kāds ir ķēdes vājākais posms, tāds arī būs rezultāts".

"Respektīvi - jums var būt vislabākie stādi un vislabākie stādītāji, bet, ja jūs iestādīsiet sliktā vietā, tad rezultāts būs slikts. No katra šī mazā posmiņa ir atkarīgs viss iznākums kopumā," viņš sacīja.

Meilerts dalās ar piemēru no profesionālās pieredzes, proti, SIA "Latvijas Finieris mežs" stādījums, kas ir stādīts Auces novadā 2000. gadā. Tur tikuši sastādīti bērzi no dažādām Latvijas malām, kā Meilerts norāda - zinātnes vārdā. Augsne tika sagatavota principā kā lauksaimniecībai, līdz ar to zeme bijusi pateicīga.

"Tagad pēc 21 gada krāja vietām sasniedz pat 340 kubikmetrus, tas ir tāds visspožākais piemērs," izceļ speciālists, piebilstot, ka šeit visi "ķēdes posmi" bijuši veiksmīgi.

Uzņēmuma ilgajā pieredzē ir gadījušies arī ne tik veiksmīgi piemēri. "Pagājušo gadu vienā plātībā - aizaugušā pļavā - augsne bija gatavota ar frēzi. Jūnijā mēs pārbaudījām, ka nevajag īsti kopt, un mēnesi vēlāk platība bija tā aizaugusi, ka stādus nevarēja redzēt," atklāti stāsta Meilerts. "Mēs meklējām kopējus, kas varētu platību aprūpēt, bet nevienam tas nebija pa spēkam, līdz ar to stādījums faktiski aizgāja postā."

Jautāts, ko var darīt ar zemes platību, kur stādījumi faktiski ir gājuši bojā, Meilerts paskaidro rīcības plānu caur piemēru: "Bieži vien ir tā, ja iestāda egli, pat ja tu kaut kad to platību neizkop, mēdz būt situācijas, ka atnāc pēc trim gadiem tu redzi, ka tā eglīte ir izlīdusi ārā un turpina augt. Ar bērza stādiem tā nekad nenotiek, ja bērziņš nav paaudzies pirmajā gadā, tad arī, visticamāk, nebūs."

Augsnes sagatavošana

Augsnes sagatavošanu var veikt ar lauksaimniecības arklu, taču mūsdienās reti izmanto lauksaimniecības tehniku bērzu stādīšanai. Pārsvarā tiek izmantota meža frēze vai arī ekskavators.

SIA "Latvijas Finieris Mežs" pēdējos četrus gadus bērzus stāda ar ekskavatora palīdzību. Meilerts norāda galvenos ieguvumus:

• Uzreiz tiek sagatavota vieta katram stādam.
• Nav nepieciešams sagatavot lieku platību, jo tiek sagatavota zeme tika tik daudz, cik nepieciešams.
• Stāds atrodas augstāk starp zālaugiem, tāpēc pirmajā gadā tie labāk konkurē ar zālaugiem.
• Veicot kultūrkopšanu, viegli varēs atrast stādus. Ja stādīšanai izmantos frēzi, tad stādus būs grūtāk atrast.

Bērzu stādījumu agrotehniskā kopšana

Lai bērza plantācijas būtu produktīvas, nozīmīga loma ir savlaicīgai stādījumu agrotehniskajai kopšanai, kas nodrošina:

• Stādījumu ieaugšanos un saglabāšanos.
• Gaismas piekļuvi stādiem.
• Samazina apkārtējās veģetācijas konkurenci pēc barības vielām.
• Nodrošina kvalitatīvu bērza stumbriņu veidošanos.

Stādījumu kopšanas nepieciešamība atkarīga no daudziem faktoriem – galvenokārt - augsnes auglības, bērza bioloģiskajām īpašībām, augsnes sagatavošanas veida, stādmateriāla kvalitātes un lieluma, stādījuma ierīkošanas veida.

Ilggadīga prakse lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanā liecina, ka neskatoties uz augsnes piemērotību bērza augšanai, visvairāk problēmu bērza plantāciju tipa audžu ieaudzēšanas gaitā rada trūdvielām bagātās karbonātu, velēnu karbonātu, brūnzemes, vāji velēnu podzolētas un nosusinātas velēnu glejotās, kā arī kultūraugsnes uz smilts un mālsmilts pamata, kur veidojas sevišķi bagātīgs aizzēlums

Īpaši pirmajā gadā, kad stādi ir iestādīti, kopšana ir svarīga. Bērzu stādu īpašniekam ir ieteicams ik pa laikam apskatīties, kāda ir situācija ar stādiem.

"Bieži vien ir tā, ka aiziet maijā un šķiet, ka zāles nav, taču, atnākot jūlijā, kociņus vairs nevar atrast. Tāpēc ir svarīgi nenokavēt pirmo kavēšanu. Jūnijā Jāņu laikā varētu būt īstais laiks, kad apkopt bērzus," sacīja Meilerts.

Ja lielā platībā, kur iestādīti bērzi, netiek veikta kopšana, lielā zāle "uzguļas" virsū stādam, un stāds nemaz neizaug.

Bērziem svarīgs ir pirmais gads un pirmā sezona. Ja pirmajā sezona stādi dod pieaugumu, tad audze būs veiksmīga.

Stādīšanas kvalitāte

Meilerts norāda, ka naudas taupīšanas nolūkos ir iespējams nesagatavot augsni, bet tad būtu svarīgi katru stādu nomarķēt, piespraužot mietu, lai pēcāk stādus varētu atrast.

Ieteicamais stādīšanas laiks būtu pavasaris tiklīdz zeme ir atlaidusies, savukārt augsni sagatavot vislabāk būtu iepriekšējā gadā. "Jo Jūs ilgāk atliksiet, jo riskantāks ir stādījums," norāda Meilerts.

Ja tiek nokavēts stādīšanas laiks un stādi tiek iestādīti, piemēram, maija beigās, stādu izkalšanas risks ir ļoti liels. Tāpat svarīgi ir laikapstākļi, kad stādi tiek stādīti.

Meilerts norāda, ka pastāv opcija stādīt arī rudenī, taču tad ir risks, ka kūdras augsnēs stādus no zemes var izspiest ārā.

Bērzu audzēšanas pamatprincipi

Tiek uzskatīts, ka mistraudzē ar skujkokiem augušu bērzu koksnes kvalitāte ir labāka salīdzinājumā ar mākslīgi atjaunotā bērzu tīraudzē audzētu bērzu koksni. No otras puses, arī, piemēram, dabiskas izcelsmes bērzu tīraudzes valsts vidienē bija kvalitatīvas.

Biezā jaunaudzē bērzi izaug kvalitatīvi, jo to zari saglabājas tievi un agri atmirst. No otras puses, pārāk biezā jaunaudzē āra bērza dzīvais vainags tiek nomākts un koka vitalitāte strauji pavājinās. Koku dabiskās atzarošanās process paātrinās vienlaikus ar pirmo retināšanas cirti, turpretī neretinātā jaunaudzē nokaltušie zari pie stumbriem saglabājas ilgāk.

Tomēr audzes biezums uzlabo bērzu koksnes kvalitāti tikai tik ilgi, līdz zari atmirst līdz vēlamajam stumbra augstumam, kas parasti ir 5–6 metri jeb apaļkokam izmantojamā daļa. Līdz šim stādītajās bērzu audzēs koku atzarošana ir veikta samērā maz. Labāko rezultātu no atzarošanas var sasniegt, ja to uzsāk koku agrākā vecumā, kad zari vēl ir tievi un stumbra caurmērs neliels.

Bērzu audzēšanā jācenšas panākt, lai audze būtu pēc iespējas viendabīga. Koki, kas ir mazāki par dominējošajiem, nespēj konkurēt cīņā par gaismu, ātri atpaliek augšanā un nesasniedz tirgū realizējamas koksnes dimensijas. Šādi koki pārstāj augt un aiziet bojā vai arī noliecas zem sniega spiediena.

Dažāda augstuma bērzu audzē dominējošie koki nesaņem nepieciešamo apēnojumu, rezultātā to zari izaug lieli un vēlu atmirst. Tā paša iemesla dēļ arī skrajā bērzu jaunaudzē pazeminās nākotnes koksnes kvalitāte.

Bērzu jaunaudzē nav ieteicams stādīt vairāk par 1600 āra bērziem uz hektāra, lai audzēšana un audzes kopšana neradītu nelietderīgas izmaksas.

Šādā biezumā audzējamo bērzu vainagi saglabā pietiekamu dzīvotspēju līdz pirmajai retināšanas cirtei. Veicot cirti, kad koku virsaugstums sasniedz 13–15 m, iegūtās koksnes daudzums un stumbra izmērs ir pietiekami liels, lai retināšana būtu ekonomiski izdevīga. Arī stumbra apakšējās daļas zari atmirst līdz pirmajai retināšanas cirtei, un pēc to nokrišanas stumbrā aktivizējas bezzaru aplievas koksnes pieaugums.

Ļoti auglīgās augsnēs, lai samazinātu koku zarainību, ieteicams pārdomāt iespēju audzēt biezāku jaunaudzi nekā aprakstīts iepriekš. Stādījumu papildināt ar dabiski augošiem lapkokiem ir lētāk, ja vien konkrētajā vietā šādi koki aug.

Āra bērzu audzes biezums palielina iegūstamās papīrmalkas apjomu, līdz koku skaitam 2500 gabali uz hektāra, bet pie pašreizējā cenu līmeņa āra bērza audzēšana papīrmalkas ieguvei nav ekonomiski pamatota, nerunājot jau par mazo dimensiju enerģētiskās koksnes sortimentu. Biezāku bērzu audzi nekā parasti var ierīkot tikai tad, ja tiek veikta koksnes kvalitātes uzlabošana un aizsardzība pret postījumiem.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.