Lāča sagūstīšanai bija sagatavotas divas alternatīvas – miegazāļu iešaušana no attāluma un ķeramkaste ar ēsmu.
Ķeramkasti ir izgudrojis un izveidojis veterinārārsts no Tartu Universitātes, kas pirmajā lāču ķeršanas un izšķiršanas operācijā to atgādāja uz Latviju, ierādīja tās lietošanu un uz laiku nodeva to Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) lietošanā. Lai gan pirmajā reizē abi lāči tika iemidzināti no attāluma, šoreiz tieši ķeramkaste palīdzēja dzīvnieku sagūstīt.
"Šonakt lācis viensētā, kurā bijām izveidojuši savu novērošanas posteni un ķeramkasti, ieradās tikai pēc pusnakts.
Sākumā viņa uzmanību piesaistīja ābeles un bišustropi – vairāk nekā stundu lācis izmanīgi darbojās pa dārzu un ap stropiem, lai tiktu pie saldā kāruma. Bijām gatavi jebkurā brīdī atkal to iemidzināt, taču cerējām, ka arī ķeramkastē ievietotie kārumi būs gana kārdinoši.
Gaidīšana atmaksājās, jo pēc bišu stropiem lācis devās uz ķeramkasti, kurā to notvērām bez iemidzināšanas," stāsta Rīcības grupas vadītājs, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Igaunijas kolēģi ķeramkastes izmantošanu ir atzinuši kā vienu no drošākajām metodēm lāču sagūstīšanā, jo nav nepieciešama pietuvošanās lācim pirms tā iemidzināšanas vai noķeršanas. Tas ļauj izvairīties no nevēlama kontakta un lāča agresijas. Tāpēc šonakt operācijā iesaistījās tikai pa vienam speciālistam no DAP un Vides Risinājumu institūta.