Šonakt atkārtoti savvaļā palaists viens no izšķirtajiem lāčiem

​Lāča sagūstīšanai bija sagatavotas divas alternatīvas – miegazāļu iešaušana no attāluma un ķeramkaste ar ēsmu.

Ķeramkasti ir izgudrojis un izveidojis veterinārārsts no Tartu Universitātes, kas pirmajā lāču ķeršanas un izšķiršanas operācijā to atgādāja uz Latviju, ierādīja tās lietošanu un uz laiku nodeva to Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) lietošanā. Lai gan pirmajā reizē abi lāči tika iemidzināti no attāluma, šoreiz tieši ķeramkaste palīdzēja dzīvnieku sagūstīt.

"Šonakt lācis viensētā, kurā bijām izveidojuši savu novērošanas posteni un ķeramkasti, ieradās tikai pēc pusnakts.

Sākumā viņa uzmanību piesaistīja ābeles un bišustropi – vairāk nekā stundu lācis izmanīgi darbojās pa dārzu un ap stropiem, lai tiktu pie saldā kāruma. Bijām gatavi jebkurā brīdī atkal to iemidzināt, taču cerējām, ka arī ķeramkastē ievietotie kārumi būs gana kārdinoši.

Gaidīšana atmaksājās, jo pēc bišu stropiem lācis devās uz ķeramkasti, kurā to notvērām bez iemidzināšanas," stāsta Rīcības grupas vadītājs, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.

Igaunijas kolēģi ķeramkastes izmantošanu ir atzinuši kā vienu no drošākajām metodēm lāču sagūstīšanā, jo nav nepieciešama pietuvošanās lācim pirms tā iemidzināšanas vai noķeršanas. Tas ļauj izvairīties no nevēlama kontakta un lāča agresijas. Tāpēc šonakt operācijā iesaistījās tikai pa vienam speciālistam no DAP un Vides Risinājumu institūta.

Pēc veiksmīgas sagūstīšanas, lācis ar visu ķeramkasti tika pārvietots uz Alūksnes novada mežu masīviem, ko par piemērotu izlaišanas vietu ir atzinuši arī a/s “Latvijas Valsts meži” speciālisti, un palaists brīvībā.

“Lācis pat nepilnu divu gadu vecumā ir liels dzīvnieks, tāpēc tā pārvietošana kopā ar visu ķeramkasti divatā nebija viegls uzdevums. Esmu ļoti pateicīgs par Vides risinājumu institūta speciālista Gvido Prudņikoviča atbalstu un iesaisti abās lāču ķeršanas operācijās. Viņa zināšanas un pieredze ļāva pareizi izvērtēt situāciju un droši īstenot sarežģīto uzdevumu,” pauž R.Auziņš.

Jau ziņots, ka šis lācis ir ar savai sugai netipisku uzvedību. Visticamāk dzīvnieks ir uzaudzināts pie cilvēkiem un pēcāk palaists brīvībā, tāpēc, atceroties viensētu un cilvēku radīto smaržu, tas meklē barību tieši cilvēka tuvumā – lauku viensētās. Lācis nebaidās un nemūk no cilvēkiem, atšķirībā no saviem savvaļā augušajiem sugas brāļiem, kas barību rod dabā un viensētās iemaldās reti, tikai nakts aizsegā.

Par otra lāča gaitām ziņu pagaidām nav. Manot savvaļā lāci ar krotālijām ausīs vai netipiski drošu uzvedību, iedzīvotāji lūgti nekavējoties ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29365307.