Ziemeļkurzemē uzdarbojas vilki (1)

Šoruden arī Ziemeļkurzemē parādījās informācija par manītu lāci. Drīz vien tā gan izrādījās viltus ziņa. Taču ar vilkiem gan šai pusē saimniekiem nākas cīnīties un izdomāt radošus veidus, kā pasargāt savas aitas.

Andris Alksnis ir viens no lielākajiem aitu audzētājiem Talsu novadā. Tātad - viņa 200 aitas arī viena no gardākajām ēsmām vilkiem. Viņš saka, ka tā iznāk dārga problēma, jo aitas jāpiebaro, lai tās neaizklīstu tālu prom.

"Ja pa sezonu desmit tonnas nobarot ar graudiem, tas pie šīm cenām jau ir tuvu 2000. Vēl kāds siena rullis un skābsiens... No tā visa varētu izmukt. Bet, ja tas ganāmpulks tiek dīrāts, tad labāk tie zaudējumi ir tādi, nekā pēc tam tas lops vēl pazūd."

Īves pagasta lauku apvij elektriskais žogs, bet vilki tam viegli pārlec pāri. Tāpēc nu Andris aitas tur tuvu saimniecībai, lai vairs nav jāpiedzīvo, ka viņam pašam jāpabeidz vilku iesāktais darbs, jo jaunie vilki aitas tikai saplosa.

"Pēc tam ir jāgriež rīkles pušu. Ko var atdot suņiem, vistām, savārīt, ko var pats noēst... Šādā modelī vairs nav tā psiholoģiskā problēma – nav jāgriež tās rīkles pušu."

Valsts meža dienests Ziemeļkurzemes virsmežniecības Talsu nodaļas vecākais mežzinis Mārtiņš Ralle norāda, ka, tā kā kompensācijas par vilku postījumiem kā citviet pasaulē Latvijas lauksaimniekiem nepienākas, tad viņi nemaz neziņo par tiem. Tas neļauj konstatēt patieso situāciju.

"Šogad mums Ziemeļkurzemes virsmežniecībā ir ziņots par astoņiem uzbrukumiem, kuru laikā vilks ir nomedījis piecus staltbriežus briežu dārzā, 13 aitas un divus suņus, kas ir pie Ventspils."

Šobrīd Latvijā ir ap 1200 vilku. To, cik dzīvnieku ik gadu drīkst nomedīt, nosaka Valsts meža dienests sadarbībā ar vairākām institūcijām un biedrībām. Šogad drīkst nomedīt 280 vilkus. Vilku medības ir nepieciešamas, lai kontrolētu sugas populāciju un uzbrukumu nekļūtu vairāk. "

"Pagaidām ir nomedīti, ja nemaldos, 183 vilki. Ziemeļkurzemes virsmežniecībā – 33," saka Mārtiņš Ralle.

Lūšus atļauts medīt krietni mazāk, atsevišķās vietās aizliegts vispār. Postījumus nodara arī lāči, un to šobrīd Latvijā ir no 30 līdz 60. Tie ir aizsargājami, bet pētnieki norāda, ka tajos gadījumos, kad lāči, lūši, vilki sagādā problēmas, drīkst likvidēt arī aizsargājamas sugas dzīvniekus. Bet medības, kad mednieki dodas mežā pēc trofejas vai gaļas, nenotiks vēl ilgi.

"Tas nav tik vienkārši. Tas prasa tādu politisku sagatavošanos, jo Igaunijā tiek runāts par vismaz 700 lāčiem tagad, arī viņi nedrīkst medīt kā regulāru medījumu. Viņiem limits ir jāsaskaņo ar Eiropas komisiju, tā kā tas nav tik vienkārši. Kamēr lācis būs Eiropā apdraudēta suga, tikmēr tādas brīvas medības Latvijā nedrīkstēs notikt," skaidro Jānis Ozoliņš, LVMI "Silava" vadošais pētnieks.

Plēsēji nodara ne tikai postu, bet katram ir arī labie darbi. Tā, piemēram, vilki izķerot stirnas, kas vairojoties rada problēmas uz Latvijas autoceļiem.