Zinātnieks uzsvēra, ka dažādi rinovīrusi, gripas vīrusi, kā arī visādi citādi vīrusi to dara katru dienu, taču mēs par to īpaši neuztraucamies, jo mūsu imūnsistēmā un mūsu šūnās iekšā ir mehānismi, kas neļauj vīrusa gēniem "iegulēties" mūsu genomā. "Nekāds mūsu iedzimtības mehānisms netiek skarts," teica zinātnieks.
Cilvēki raizējas arī par iespējamām blaknēm pēc vakcinācijas, un Kalviņš norādīja, ka tās, protams, mēdz potētos piemeklēt, jo "olbaltums, ko mēs iemācām sintezēt mūsu šūnām, lai mūsu imūnsistēma atpazītu vīrusu – tam arī ir savas nepatīkamas toksiskas īpašības, bet viņš tiek saražots īsā laika sprīdī, jo tā informācija, ko mēs ievadām ar vakcīnu mūsu šūnās, tiek iznīcināta, jo tā ir sveša informācija. Līdz ar to antivielu daudzums, kas nepieciešams, lai neitralizētu vīrusu, tiek saražots tajā brīdī, kad mūsu asinīs cirkulē šī mūsu šūnu sintezētā olbaltumviela."
Zinātnieks norādīja, ka inficēšanās rezultātā veidojas antivielas pret jebkuru sastāvdaļu, kas ir vīrusā iekšā, un ir milzums dažādu iespēju, līdz ar to veidojas pāri par 2000 dažādu antivielu. Taču tikai 2–3 no tām ir vērstas pret vīrusa ārējo veidolu, pret pīķa proteīnu.
"Tās pārējās pīķa proteīnu neatpazīst, līdz ar to vīrusu arī neatpazīst," viņš piebilda.
"Mūsu antivielu uzdevums ir, pirmkārt, iezīmēt svešķermeni un, ja iespējams, neitralizēt vīrusa spēju iekļūt šūnā. Var vai nu vienkārši pielipt antivielas, ko mūsu limfocīti izstrādā, pie vīrusa ragiem vai pielipt tajā vietā, ar kuru vīruss slēdz vaļā šūnu apvalkus, lai tiktu iekšā šūnā – tā dēvētās neitralizējošās antivielas," viņš norādīja, piebilstot, ka ar vakcīnu palīdzību mēs panākam, ka specifiski tiek bloķēta vīrusa spēja iekļūt šūnā.