Līdz 2020. gadam centralizētās attīrīšanas sistēmas attīstībā no Eiropas Savienības fondiem ieguldīts vairāk nekā viens miljards eiro. Tomēr joprojām, pēc aptuvenām aplēsēm, gandrīz 300 000 iedzīvotāju izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas, no kurām populārākā ir sausā tualete ar krājtvertni. Īpaši tas raksturīgs piejūras ciematos. Viens no tādiem ir Lapmežciems.
"Ir kaut kādi 35–40%, kas šobrīd ir pieslēgti, jo centrālās kanalizācijas tīkli mums diemžēl nav pieejami visur. Šobrīd finansējuma trūkuma dēļ neiet uz priekšu arī to būvniecība, tāpēc tāda problēma pastāv," pastāstīja pašvaldības uzņēmuma "Krants" valdes loceklis Sergejs Kirilovs.
Ministru kabineta noteikumi par decentralizēto kanalizācijas apsaimniekošanu un reģistrēšanu, kas stājušies spēkā jau 2017. gadā, paredz, ka līdz šā gada beigām visām decentralizētajām tualetēm ciemos un pilsētās jābūt piereģistrētām un sakārtotām. Tomēr daudzi iedzīvotāji par to pat īsti nav dzirdējuši.
Tukuma novada Lapmežciemā privātmāju apbūve vēsturiski izveidojusies arī kāpu zonā, kur novērst notekūdeņu noplūdi ir īpaši būtiski.
Lapmežciema iedzīvotāja Biruta sacīja, ka pirmo reizi dzird par noteikumu, ka sausā tualete jāreģistrē. Kundze pastāstīja, ka pāris reizes gadā "sirsniņmājiņas" saturs tiek izvests. Tomēr, vai tas ir pietiekami, kā arī, vai tvertne ir hermētiska pēc piereģistrēšanas, jāizvērtē pašvaldībai.