Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Agresija kā krīzes blakusparādība. Naidīgi komentāri, vajāšana un draudi. Kāpēc tiek izvērsts terors pret citiem? (23)

Ilustratīvs attēls. Foto: TeodorLazarev/shutterstock.

Agresija un sakāpinātas emocijas patlaban gāžas pār visdažādāko nozaru pārstāvju galvām. Uzbrukumi mediķiem, draudi policistiem un viņu ģimenēm. Lietuvā pat nošauts apsargs. Portāls "Apollo.lv" meklēja iemeslus, kāpēc tā notiek. 

Draudi likumsargiem un pat viņu ģimenēm

Ar agresiju no apkārtējo puses saskaras dažādus profesiju pārstāvji.

"Pēdējā laikā arvien biežāk rodas tādas situācijas, kurās iedzīvotāji savas dusmas par procesiem valstī izgāž uz kārtības sargiem,

tostarp mēdz būt situācijas, kurās policisti tiek filmēti, lai vēlāk safilmēto materiālu izvietotu internetā līdztekus apmelojošiem apgalvojumiem.

Pēc šādiem gadījumiem atsevišķas personas mēdz policistus uzmeklēt sociālajos tīklos un izteikt viņiem draudus vai apvainot viņus ar cieņu aizskarošiem izteicieniem.

Ir pat bijuši gadījumi, kuros negācijas internetā tiek vērstas pret kārtības sargu ģimenes locekļiem," nopietno situāciju portālam "Apollo.lv" skaidro Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Lai novērstu to un respektētu cilvēku privātumu, Rīgas pašvaldības policija lēmusi, ka policistiem pie formas tērpa turpmāk tiks izvietots identifikācijas numurs, nevis uzvārds. Tiesības uzzināt policista vārdu ir tikai tām personām, kuru tiesības policists ierobežo (soda piemērošana, aizturēšana utt.), nevis katram garāmgājējam. Šādas izmaiņas arī akceptē Latvijas likumdošana.

Tāpat dažādu nozaru speciālisti sociālajos tīklos dalījušies ar pārdomām, kā rīkoties, kad saņēmuši draudus un policijas nespēja reaģēt iesniegumiem.

Cilvēks pēc savas būtības nav agresīva būtne

"Internetā cilvēki mēdz uzvesties agresīvāk nekā tiešajā saziņā,"

skaidro sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Viņš min, ka tam ir dažādi iemesli. Patiesībā nosodījums, aprunāšana, aizrādīšana ir sadzīvisks elements, kas veidojies mazās kopienās, kur cilvēki "vienojošies" ievērot kādas sociālās normas un noteikumus. Attiecīgi cilvēkiem, kas arī ir subjektīvi, ir vēlme vērties pret otru, kad, viņuprāt, kāds ir pārkāpis kopējās normas.

"Cilvēkiem ir vēlme aizrādīt, aprunāt vai pat agresīvāk nosodīt, bet šis mehānisms veidojies pagātnē un pēc savas būtības ir piemērots mazās sabiedrībās, kurās cilvēki viens otru labi pazīst,"

vērtē Sedlenieks. 

Šis mehānisms nestrādā interneta vidē. "Mums ir piekļuve cilvēkiem, par kuru dzīvi mēs neko nezinām, kurus mēs personiski nepazīstam, bet kuriem mēs varam uzbrukt, jo viņi mums ir parādījuši vienu savas dzīves aspektu, piemēram, attieksmi pret Covid-19 vakcīnām," situāciju ilustrē sociālantropologs. Viņš pieļauj, ka šāda tipa mehānisma izmantošana daļai cilvēku sagādā sava veida gandarījumu - aprunāt un nosodīt citus.

"Jo lielāks ir attālums, jo mazākas ir šīs bremzes,"

skaidro Sedlenieks. Cilvēki pēc savas būtības nav agresīvi, jo pastāv "bremzes" pielietot šo agresiju, it īpaši, ja viņš var dabūt pretī.

"Internets šiem agresoriem ir ļoti droša vide, jo viņi zina, ka viņi neko nedabūs pretī.

It īpaši, ja viņi ir anonīmi, tad šīs personas zina, ka nebūs nekādas sociālas sekas. Principā "normālā" saziņā, kur viens sarunājas pret otru, pret citiem izturas tā, kā sagaida kā citi izturēsies pret viņu pašu. Ja tu izturies pārāk agresīvi, tad agrāk vai vēlāk vari sagaidīt kaut ko pretī. Ja cilvēki tam nav gatavi, tad viņi tā arī nedara, bet internetā tas ir citādāk," norāda sociālantropologs.

Viņš skaidro, ka šobrīd pandēmija ir saasinājusi cilvēku emocijas. Agresori vai nosodītāji dzīvo savā informācijas burbulī, kas atbalsta jeb kultivē viņa pārliecību - kovids ir sazvērestība vai ārsti ir uzpirkti - un balstoties uz šiem pieņēmumiem, viņi rīkojas.

"Šī daļa cilvēku uzskata, ka viņu pienākums ir patērēt mazliet laika, lai varētu paust šo nosodījumu,"

stāsta eksperts.

"Uzbrūk ne tikai morāli, bet arī fiziski klauvē pie logiem."

Mediji vairākkārt vēstījuši par cilvēkiem, kas ir agresīvi noskaņoti - draud un iebiedē - , kā arī rīkojas savu dusmu vadīti. Mediķi neslēpj, ka visai bieži saņem draudus, tomēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs otrdien, 19. oktobrī, valdību aicināja policijai stingrāk rīkoties šādos gadījumos.

Foto: Papildu gultas Covid-19 pacientiem Stradiņa slimnīcas vestibilā

"Katru dienu ir reāls terors.

Veidojas iespaids, ka nekas netiek darīts, lai apturētu slikti izglītoto un slikti audzināto cilvēku reālu teroru, kas mums apkārt slimnīcai pa perimetru staigā ar videokamerām, filmē, pēc tam pa savam interpretē un stāsta, ka nav Covid-19, nav slimnieku un viss tas ir blefs.

Reāli draud ārstniecības personām, apsaukājas un tamlīdzīgi," norādīja Višņakovs.

To visu ņemot, vērā mediķiem esot grūti pierunāt savus kolēģus sniegt intervijas televīzijā par Covid-19 tēmu, jo, nokļūstot publiskajā telpā, mediķi baidās no agresīviem cilvēkiem, norādīja Višņakovs, gan piebilstot, ka visas publisko attiecību akcijas pandēmijas apkarošanā ir jāturpina intensificēt.

Mediķiem uzbrūk tuvinieki, apgalvojot, ka viņi pacientus inficē ar Covid-19, kaut patiesībā viņš jau bijis ar to inficēts, bet sākotnēji domāts, ka tas ir insults.

"Uzbrūk ne tikai morāli, bet arī fiziski klauvē pie logiem. Iespaids ir tāds, ja pacientu skaits būs lielāks, tad varbūt vajadzēs policijas palīdzību uz vietas pie slimnīcām," 

norādīja mediķis.

Patlaban agresija ir "izgājusi" ārpus interneta vides

"Agresivitātes palielināšanās ir neizbēgama pie jebkāda saspīlējuma un krīzes. Tā ir blakusparādība.

Mēs nevaram gaidīt, ka būs krīze sabiedrībā, bet agresivitāte neparādīsies. Šie ir apstākļi, kur zināmās sabiedrības normas kļūst vājākas vai pat sabrūk. Cilvēki īsti nezina, ko darīt, un viņi vēl jo vairāk ir uzvilkušies, līdz ar to parastās "bremzes", kas cilvēku attur no kaut kādas agresijas paušanas, vairs nestrādā tik spēcīgi un līdz ar to viņi pēkšņi ir gatavi kādai agresīvai akcijai," skaidro Klāvs Sedlenieks.

Tomēr vai agresija varētu palielināties sabiedrības vidū ir grūti spriest. Ir dažādi mehānismi, kas ir jāņem vērā, viens no tiem ir cik skaidra "karte" cilvēkiem tiks sniegta no valdības un Saeimas puses, kā šo krīzi pārvarēt - kāds būs atbalsts darba ņēmējiem, uzņēmējiem, senioriem un citām sabiedrības grupām.

"Jo viņiem skaidrākas būs tās lietas, jo mazāka būs šī agresivitātes izpausmes. Jo agresivitāte rodas no saasinātām emocijām, kas ļoti bieži ir saistītas ar bailēm un neziņu.

Cilvēki sāk trakot aiz tā, ka viņi vienkārši nesaprot, kas notiek,"

uzsver sociālantropologs.

Policija sola rīkoties stingrāk

Policijas pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Īpaši šajā laikā nav pieļaujams, ka personas, kuras risina Covid-19 krīzi, ikdienā un arī virtuālā vidē saskaras ar jebkādu apdraudējumu, tostarp tiek aizskartas un vajātas.

"Mēs šobrīd dzīvojam saspringtos apstākļos. Esam nonākuši situācijā, kad tiek rupji traucēts mediķu un citu dienestu darbs.

Naidīgi komentāri, vajāšanas izpausmes, draudi, kas šobrīd agresīvi tiek vērsti pret mediķiem, policistiem, citu dienestu kolēģiem, apsargiem, augstākajām valsts amatpersonām un žurnālistiem - šādas noziedzīga rakstura izpausmes tiks bargi vērtētas.

Policija īpaši šajā laikā strikti vērsīsies pret agresoriem, un ir jāsaprot, ka par šādām darbībām var iestāties arī kriminālatbildība," uzsver VP priekšnieks Armands Ruks.

Cik atvērta viedokļu daudzveidībai ir sabiedrība Latvijā?

"Tolerance ir visai ierobežota, tāpēc ka gan tie, kuri aicina vakcinēties, gan tie, kuri aicina nevakcinēties, pretējo pusi uzskata par tādiem draudiem sev. Es domāju, ka nevakcinētie vakcinētos uzskata par mazākiem draudiem. 

Drīzāk tie, kas negrib vakcinēties, uzskata, ka viņus aizskar nepamatoti, tiek aizskarta viņu ķermeniskā autonomija un viņu brīvība. Daļa no viņiem uzskata, ka vakcinēšanās ir bīstamāka nekā saslimšana, kas, protams, ir pilnīgi aplami.

Tā ir psiholoģijas īpatnība, ka ir grūti salīdzināt divus abstraktus draudus.

No otras puses - tie cilvēki, kas ir vakcinējušies, uzskata nevakcinētos par draudiem, jo viņi ir saistīti ar visām šīm problēmām, kas mums ir - mājsēdi - un slimība turpina cirkulēt.

Bet no tā arī izriet šī samērā agresīvā uzvedība, ka abas grupas vēlās, lai tie pretējie ievērtu šos noteikumu, bet katram tie noteikumi ir citādāki,"

uzskata sociālantropologs.

Latviešu tauta vairāk tic pesteļiem un maģijai vairāk nekā evolūcijai

Portālam "Apollo.lv" meklējot iemeslu, kāpēc tik daudzi vēl šaubās saņemt savu poti pret Covid-19, eksperts skaidro, ka tam visam nav sakara ar neizlēmību, bet gan neizglītotību un tumsonību.

"Latvieši ir tāda tauta, kura vairāk tic kaut kādiem pesteļiem, maģijai un horoskopiem, ļaunajai acij, ļaunam liktenim un tamlīdzīgām lietām. Ticam, ka dzīvi var izmainīt, sadedzinot savus vecos kases čekus. Šādas lietas ir plaši izplatītas. Latvijai ir otrs zemākais rādītājs, ka cilvēki tic evolūcijai.

Te ir ļoti auglīga vide tādām "alternatīvajām" idejām, kur kaut kāda lieta pazib un uz to cilvēki metas.

No otras puses - vakcīnām viņi tā nemetās virsū," skaidro Sedlenieks. Viņš norāda, ka būtiski ir, no kurienes nāk informācija.

"Es domāju, ka tur ir kaut kāda saistība ar to, kas ir autoritāte, un kas nav. Ja informācija nāk no tādas vispār pieņemtas autoritātes, "oficiālās" autoritātes, valdības, no universitātes pārstāvja vai medija, tad cilvēki uz to skatās ļoti aizdomīgi.

Acīmredzot ļoti ilgstoši Latvijas sabiedrībā pastāv uzskats, ka elite viņus krāpj,"

skaidro Sedlenieks.

Būtiski atzīmēt, ka Latvijas zemnieku vidū līdzīga situācija bijusi jau 19. gadsimtā, kad parādījās vakcīnas pret bakām. Skeptiķu vidū bija tieši tie paši argumenti - elite mūs krāpj. Šķiet no vēstures kļūdām neesam mācījušies, un tā Latvijas sabiedrībā ir ilgstoša parādība.

Agresija kā krīzes blakusparādība - naidīgi komentāri, vajāšanas izpausmes un draudi. Kāpēc tiek izvērsts terors pret citiem?

Foto: Komandantstunda 21. oktobrī Rīgā

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu