Vai Rīga ir gatava? Uz šo jautājumu vēl vairākus gadus pilnīgi droši var atbildēt "nē". Tas nav tikai "Rail Baltica" vai tiltu remontu dēļ, jo jau desmitiem gadu Rīgas pašvaldības kabinetu tālākajos nostūros dus kāds infrastruktūras milzis - Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekts. Vai galvaspilsētā kādreiz pieredzēs šī projekta gatavo rezultātu? Vai šāds projekts vēl vispār ir vajadzīgs? Portāls "Apollo.lv" atbildes centās noskaidrot pie Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) pārstāvja Viļņa Salenieka, kā arī arhitekta un pilsētvides eksperta Oto Ozola.
Kas ir Ziemeļu koridors?
Rīgas Ziemeļu transporta koridors jau desmitiem gadu tiek uzskatīts par lielāko transporta infrastruktūras projektu Rīgā, lai gan šobrīd galvaspilsētā notiek arī aktīva būvnieku rosība saistībā ar visā Baltijā lielāko infrastruktūras projektu - "Rail Baltica" dzelzceļa izveidi.
Ziemeļu transporta koridora projekts savienotu Rīgas ostu un Rīgas pilsētu ar "Via Baltica" autoceļu. 30 kilometru garais autoceļš šķērsotu visu galvaspilsētu.
Tiek plānots, ka rietumos Ziemeļu koridors pieslēgtos Rīgas apvedceļam pie Babītes un nodrošinātu ērtu savienojumu ar Rīgas – Jūrmalas – Ventspils autoceļu, bet austrumos – pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiktu integrēts Rīgas maģistrālo ielu sistēmā ar 9-12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsotu arī ap 400 metru plato Daugavu.
Iepriekš medijos izskanējusī informācija liecināja, ka projekta izmaksas būtu vairāk nekā pusotra miljarda eiro apmērā, taču jāņem vērā, ka šādas summas prognozēja pirms vairākiem gadiem.
"Šis projekts nodrošinās Rīgas ostas pirmo savienojumu ar TEN-T autoceļu tīklu. Ziemeļu koridors ir arī daļa no Ziemeļu ass, kura veicina Eiropas Savienības savienojumu ar kaimiņu reģioniem, konkrēti Krieviju. Turklāt Ziemeļu koridora projekts uzlabotu Ventspils un Liepājas ostas transporta iespējas un šo ostu savienojumu ar Latvijas ziemeļaustrumu rajoniem un Krieviju," liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) pēdējā oficiālā informācija, kas publicēta 2014. gadā.