Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

Alvis Hermanis: Latvijā ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, pat ja tas šķiet pilnīgs absurds (27)

Alvis Hermanis
Alvis Hermanis Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis sarunā portālam "Postimees" atklāti skaidroja demokrātijas un vārda brīvības esamību Latvijā.

Jautāts par krievu skolu nepieciešamību Latvijā, Hermanis skaidroja, kā viņš raugās uz nacionālismu un katras valsts unikalitāti.

"Pirmkārt, man ir jāpaskaidro, ko es domāju ar nacionālismu. Mans nacionālisms balstās uz to, ka, manuprāt, katras nācijas vērtība ir tās unikalitātē, un tādējādi es esmu pret visu šo globālismu, kas izplūdina atšķirību starp tautām.

Man šķiet, jo vairāk mēs atšķiramies viens no otra un saglabājam savu unikalitāti, jo interesantāki esam.

Protams, ja jūs piederat tik mazai tautai, kā mana tauta, kuras valodā runā tikai pusotrs miljons cilvēku uz zemeslodes, tad tā ir pašsaglabāšanās sajūta. Tas parādās instinkta līmenī, tas ir vienkārši nepieciešams, ja vēlaties, lai jūsu bērni, mazmazbērni runātu jūsu valodā.

Jautājums par krievu skolām Baltijas valstīs. Atklāti sakot, es pilnībā nepārzinu šo problēmu. Es saprotu, ka šī ir ļoti sarežģīta tēma, taču es negribētu aizņemt savu un jūsu laiku, ja man nav precīzas izpratnes par šo problēmu. Es varu teikt, ko redzu Rīgā.

Piemēram, mani studenti, kuriem ir ap divdesmit gadu - mūsu kursā diemžēl, iespējams, tikai divi cilvēki prot lasīt un saprot krievu valodu. Tāda paša vecuma krievu puiši Rīgā lieliski runā abās valodās. Es zinu, ka, meklējot jaunus darbiniekus, prioritāte ir abu valodu zināšana. Un šī, protams, ir mazliet absurda situācija. Es pilnībā saprotu šo patosu.

Lai saglabātu mazo tautu valodas, mums ir vajadzīgi kaut kādi mehānismi, stingri mehānismi, kas garantē šo valodu saglabāšanu," sacīja Hermanis.

Režisors jau agrāk ir izteicies, ka ir pret politkorektumu, kā arī pirms kāda laika publicēja manifestu - septiņus uzvedības noteikumus JRT darbiniekiem un skatītājiem, kurā skaidroja, ka politkorektumam un cenzūrai viņa teātrī nav vietas.

"Es vispār esmu par vārda brīvību. Pēc tam, kad publicēju teātra manifestu, Latvijas prezidents uzaicināja mani uz prezidenta pili, lai apspriestu šo jautājumu. Prezidents pēc tam sniedza oficiālu paziņojumu, ka vārda brīvība ir ierakstīta Latvijas Republikas konstitūcijā un šis konstitūcijas punkts vispār netiek apspriests. Vārda brīvība netiek apspriesta, un to nevajadzētu apšaubīt. Tādējādi viņš mani aizsargāja.

Dzīve ir tik dīvaina lieta, līdzīgi kā ar baciļiem. Ja jūs visu laiku dezinficējat telpu sev apkārt, jā, nebūs vīrusu un baciļu, bet nebūs arī dzīvības, nekas nekad neaugs tādā vidē, kur dezinfekcija ir galvenais paņēmiens.

Latvijā, manuprāt, tagad mums ir absolūti ideāla situācija salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, īpaši Rietumeiropu, kur vārda brīvība jau ir atcelta, kur cilvēki tiek vajāti vai apspiesti zem politkorektuma saukļa, cilvēki tiek diskvalificēti, izslēgti no procesa, no sabiedriskās dzīves. Latvijā tas tā nedarbojas.

Mums tiešām ir, manuprāt, viena no retajām valstīm Eiropā vai pasaulē, kur vārda brīvība patiešām pastāv.

Mēs patiešām saprotam demokrātiju kā viedokļu plurālismu, un ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, pat ja tas šķiet pilnīgs absurds, bet to sauc par demokrātiju. Un tā joprojām pastāv mūsu valstī," sacīja režisors.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu