Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Diskriminācija, ekstrēmistu tiešsaistes forumi un masu slepkavības. Celibāts - sievietes pret vīriešiem (2)

Foto: Moremar/Shutterstock

Kad sieviete vārdā Alana 90. gadu beigās izdomāja terminu "incels", viņa nevarēja paredzēt iznākumu. Kas sākās kā nekaitīga vietne, lai vienotu vientuļus cilvēkus, nu ir kļuvusi par pazemes tiešsaistes kustību, kas saistīta ar vīriešu vardarbību un galēju sieviešu diskrimināciju, vēsta "The Guardian".

2014. gadā Eliots Rodžers Kalifornijā nogalināja sešus cilvēkus un ievainoja vēl 14, vainojot "meitenes, kuras viņu bija atraidījušas un nosodījušas". Tad viņš izdarīja pašnāvību, pirms tam "Youtube" publicējot "atmaksas video" un nosūtot garu autobiogrāfisku dokumentu vairāk nekā 20 paziņām. 

Publicētajā video Rodžers sūdzējās, ka ir nevainīgs 22 gadu vecumā, un sacīja, ka viņš nekad nav pat noskūpstījis sievieti. Dokumentā viņš sevi aprakstīja kā "ideālu džentlmeni" un nespēja saprast, kāpēc sievietes nevēlas nodarboties ar seksu ar viņu.

Slepkavniecisko plosīšanos Rodžers plānoja kā "Atmaksas dienu" un apgalvoja, ka viņam "nav citas izvēles kā atriebties sabiedrībai", kas viņam "liegusi" seksu un mīlestību.

Kopš tā laika ir notikuši daudzi uzbrukumi, ko pastrādājuši cilvēki, kuri identificējas ar "incel" kultūru. Tostarp Džeks Deivisons, kurš šovasar Plimutā nogalināja piecus cilvēkus, pirms vērsa ieroci pret sevi.

Interneta tumšākajos nostūros "incel" grupas ir kļuvušas par augsni toksiskiem vīriešiem.

Bet ne tikai vīrieši mokās, cenšoties atrast partneri mūsdienu pasaulē. Arī jaunas sievietes vēršas "femcel" tiešsaistes forumos, lai apspriestu problēmas, ar kurām viņas saskaras celibāta rezultātā.

Tiesa, viņas saskaras ir nevardarbīgu pretošanos. Tā vietā, lai vainotu pretējo dzimumu savā nelaimē, kā to dara daži vīrieši, "femcel" kustības pārstāves mēdz uzskatīt, ka viņu vientulības galvenais cēlonis ir viņu "neglītums". Anonīmi daloties platformās, kuras viņas ir izveidojušas, sievietes stāsta, ka ir neredzamas sava neparastā izskata dēļ, un, ka mūsu uz skaistumu orientētā kultūra liedz viņu pieņemšanu. 

Tikmēr daudz lielāks skaits sieviešu sevi neidentificē kā "femcel", bet nejauši dzīvo celibātā.

39 gadus vecā Keitlīna sevi neuzskata par "femceli", taču viņa nav nodarbojusies ar seksu gandrīz astoņus gadus un nedomā, ka jebkad atradīs seksuālo partneri. "Es neesmu tradicionāli pievilcīga, un vīrieši mani nekad neuzrunā," viņa saka. "Viņi neskatās uz mani. Man ir bijusi terapija, lai mēģinātu risināt šos jautājumus, bet iepazīšanās šķiet kā neauglīgs tuksnesis. Kļūstot vecākai, kļūst tikai sliktāk, jo esmu palaidusi garām šo īso periodu, kurā apprecēties un izveidot ģimeni."

Viņa nekad nesaka cilvēkiem, ka ievēro celibātu, jo tas neļauj viņai justies "normāli" un "adekvāti". "Es jūtu daudz dusmu un sāpju, ka mana dzīve ir izvērtusies šādi. Es cenšos sadzīvot ar faktu, ka, iespējams, nekad neatradīšu partneri. Sabiedrība to apgrūtina, jo pēc noteikta vecuma cilvēkiem ir tendence noslēgties, un vientuļie paliek vientuļi."

Lai gan Keitlīna nav pret gadījuma seksu, tā nav pieredze, kas viņai šķiet pareiza. Viņai ir bijušas divas īstermiņa attiecības, kas beigušās ar sirds sāpēm.

"Incel" kopienās - un pat plašākā sabiedrībā - ir populārs uzskats, ka sievietes ir priviliģētas, jo viņas var nodarboties ar seksu jebkurā laikā. Tas ir ne tikai nepatiess, par ko liecinās daudzas sievietes, bet arī, kā norāda Keitlīna, ne vienmēr sekss ir patīkams. "Parasti vīrieši, ar kuriem jūs neesat attiecībās, necentīsies šo pieredzi padarīt patīkamu," viņa saka. "Arī atraidījuma risks ir augsts, kas padara seksu vēl mazāk patīkamu. Kā sieviete jūs vēlaties justies iekārojama, nevis kā gaļas gabals."

Keitlīna apzinās, ka arī vīrieši cīnās ar pašcieņas trūkumu, taču uzskata, ka spiediens uz sievietēm ir lielāks. "Mani īpaši neuztrauc vīrieša izskats vai augums. Man svarīgāk ir viņu iepazīt un vērot, vai veidosies simpātijas. Bet es nedomāju, ka var pievilināt cilvēku, kurš jau sākotnēji nolēmis, ka uzskata mani par nepievilcīgu. 

Es redzu daudz skaistu sieviešu, kas satiekas ar vīriešiem, kuri nav īpaši izskatīgi, bet reti otrādi. Vīriešiem ir vairāk lietu, ar ko piesaistīt partneri."

Uz izskatu balstīta diskriminācija nav vienīgais iemesls, kāpēc dažas sievietes cīnās ar seksuālā partnera atrašanu. Vīriešu vardarbības risks vienmēr ir bijis satraucošs, taču tieši internetā augošā iepazīšanās, kas savā ziņā ir anonīma, šīs bailes sieviešu vidū tikai palielina. 

49 gadus vecā Džeina jau astoņus gadus ir viena, bet piecus - celibātā. Lai gan viņa labprāt nodarbotos ar seksu, viņa nav gatava atkāpties no saviem principiem, nododoties gadījuma attiecībās ar kādu, kuru tikko satikusi tiešsaistē. "Es nevēlos uzaicināt savās mājās kādu nepazīstamu cilvēku, jo jūs nekad neapzināties riskus." Reiz, pēc kāda randiņa, tikko satiktais vīrietis viņu izsekoja līdz mājām. "Es redzēju viņa automašīnu aiz savas, un viņš apgalvoja, ka viņam ir interese par to, kur dzīvoju. Tas man lika justies ārkārtīgi neērti."

Tāpat Džeina saka, ka arī negodīgums ir izplatīta problēma - neesot iespējams veidoties uzticībai starp vīrieti un sievieti, ja tiek melots. "Attēli var būt pat 10 gadus veci, vai arī tajos nemaz nav īstā persona," viņa saka. "Es meklēju vīriešus, kuri rūpējas par savu izskatu, ir emocionāli pieejami, atvērti un godīgi. To nevar redzēt profilā."

Kopš atteikšanās no iepazīšanās lietotnēm Džeina ir palikusi par aktīvu staigātāju, un pēdējos gados ir izmēģinājusi daudzas citas aktivitātes. "Es satieku daudz lielisku sieviešu, bet nekad nesatieku vientuļus vīriešus. Ir grūti satikt vīriešus, ar kuriem ir kopīgas intereses."

Arī 53 gadus vecā Marija piekopt celibātu piecus gadus. "Daudzas no mums uzskata, ka neizpaužamies jutekliski. Ir svarīgi lietot vārdu "juteklisks", nevis "seksuāls". Sievietēm, arī man, tas ir saistīts ar emociju tuvību, ne tikai fizisko pieredzi."

Tāpat kā Džeina, arī Marijai ir maza interese par gadījuma sakariem, taču viņai pietrūkst fiziskas tuvības. Viņa pat ir apsvērusi domu šim "pakalpojumam izmantot profesionāļus".

Tas ir tālu no tuvām attiecībām, kuras viņa vēlas, taču viņa justos daudz ērtāk, ja būtu skaidrs, kas no šīs pieredzes tiek sagaidīts. "Es neesmu īsti pārliecināta, ka pastāv droši seksa pakalpojumu sniedzēji, taču savā ziņā tas būtu vēlams - viņasprāt, tas būtu drošāk par vienas nakts sakariem ar svešiniekiem.

Vismaz tas būtu drošs darījums, kurā jūs un iesaistītais vīrietis precīzi zināt, uz ko parakstāties - bez vardarbības, slimībām un emocionāla ievainojuma un apjukuma riska."

Marija arī atsakās izmantot iepazīšanās lietotnes, jo tajās ir daudz precētu vīriešu, ar kuriem sapinoties, var tikai iekulties problēmās. "Kustība #MeToo bija ārkārtīgi svarīga, taču tajā pašā laikā tā radīja sabiedrībā polarizāciju," viņa saka. Marija uzskata, ka, tā kā vīrieši mēģina "pārmācīties" labākos veidus, kā tuvoties sievietēm, lai viņas justos droši un ērti, tas dažus var atturēt no tuvības.

"Šķiet, ka neviens vairs nezina, kā satikties, un straujā lietotņu kultūra nozīmē, ka nevienam nav pacietības kādu iepazīt."

Viņa saka, ka vīrieši, ar kuriem viņa sastopas, gandrīz vienmēr meklē kādu par sevi jaunāku.

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Psihoterapijas padomes seksa un attiecību psihoterapeita Silva Nevesa teikto, nav nekas neparasts, ka sievietes cīnās, lai atrastu partneri, kas viņām šķiet fiziski pievilcīgs, it īpaši novecojot. "Sabiedrība piešķir sieviešu skaistumam lielāku nozīmi," viņš saka. "Mēs to pieņemam visos līmeņos, un pat sievietes biežāk kritizē citas sievietes ķermeni nekā vīrieša. Jūs bieži redzat, ka, sievietes novecojot, pieliek vairāk pūļu savā izskatā, jo viņām ir mācīts, ka tas ir svarīgi. Vīriešiem tādas pieredzes nav. Tomēr daudzas sievietes sūdzas, ka neveiksmīgi cenšas piesaistīt vīriešu uzmanību, jo ir "palaidušās"."

Lai gan daudzi vīrieši galvenokārt vērtē tieši izskatu, Nevess saka, ka sieviešu panākumus, piemēram, izglītību, bagātību vai labu karjeru, var uzskatīt pat par draudiem. Nesen publicētā rakstā "Wall Street Journal" ekonomists un neatkarīgā institūta vecākais līdzstrādnieks Ričards Vēders sacīja, ka vīrieši veido tikai 40% ASV universitāšu studentu.

Sievietes akadēmiski pārspēj vienaudžus vīriešus un nesteidzas veidot ģimenes, lai sasniegtu finansiālu neatkarību un panākumus karjerā. Lai gan sabiedrība to varētu uzskatīt par pozitīvu soli uz priekšu, tas dažiem vīriešiem ir licis justies izolētiem.

37 gadus vecā Elīna, kura jau piecus gadus dzīvo celibātā, uzskata, ka viņas veiksmīgajai karjerai ir bijusi nozīme viņas grūtībās iepazīties. "Vīriešiem nepatīk tas, ka es negatavoju un netīru, lai gan es maksāju par to, ka kāds veic abus darbus manā vietā," viņa saka. 

28 gadus vecā Ivonna atzīst, ka, neskatoties uz daudziem mēģinājumiem iepazīties tiešsaistē, viņai nekad nav bijušas attiecības, kā arī viņa neiesaistās gadījuma sakaros. "Man nav obligāti jābūt kopā ar vīrieti, kuram ir grāds, bet es vēlos satikt kādu, kurš ir intelektuāli ziņkārīgs un kam ir tādas pašas vērtības," viņa saka. "Es domāju, ka vīriešus var iebiedēt izglītība un panākumi karjerā. Īpaši tiešsaistes iepazīšanās laikā vienmēr šķiet, ka nozīme ir tikai izskatam."

Lai gan viņa šobrīd piedzīvo vientulību, Ivonna ir apņēmības pilna palikt pozitīva. Viņai ir aktīva sabiedriskā dzīve, viņa bauda plašu aktivitāšu klāstu un abonē iknedēļas informatīvo izdevumu, kas atzīmē vientuļās dzīves priekus un palīdz cilvēkiem izaicinošākajos aspektos. Viņa lasa arī ASV autores Šani Sudrabas darbu, kura atklāti raksta par vientuļo dzīvi. "Ir daudz sieviešu, kas pievienojas citām vientuļajām sievietēm un dalās savā pieredzē," viņa saka.

"Tā noteikti ir daudz veselīgāka pieeja nekā dažas toksiskas, sievietes nīstošas ​​platformas, kurās dzīvo daži vīrieši."

Sievietes, kuras cenšas atrast attiecības, dažkārt tiek apsūdzētas ļaunprātībā, it īpaši no "incels" vīriešiem. "Šķiet, ka lielākā atšķirība starp vīriešiem un sievietēm ir tā, ka vīrieši jūtas tiesīgi uz seksu un attiecībām, un uzskata sievietes par vainīgām, kad viņi to nevar iegūt," saka Ivonna. "Sievietes analizē jautājumus un, visticamāk, vaino sevi."

Tāpat kā Ivonna, arī Nevess uzskata, ka sievietes, visticamāk, nicina sevi, nevis citus. "Kad sievietes sevi apzīmē ar trūkumiem, tā kļūst par daļu no tā, kas viņas ir un kā vīrieši viņas definē."

Piemēram, vietnē "Instagram", kas pazīstama ar nereālu skaistuma standartu uzstādīšanu, arvien vairāk sieviešu pretojas šīm normām. Piemēram, Lizija Velaskesa, kura tika apsmieta iedzimta stāvokļa dēļ, un Keitija Pipere, kas izdzīvoja pēc uzbrukuma ar skābi, veido tiešsaistes vietni cilvēkiem, kuri "neatbilst skaistuma stereotipiem", lai vairotu pozitīvu izpratni par šādiem uz citiem stāvokļiem. "Tas var būt neticami grūti, taču es mudinātu sievietes pasekot šiem kontiem," viņš saka. "Jūs varat veikt operāciju vai mainīt savu izskatu, bet galu galā to nevajadzētu saistīt ar savu kā personas vērtību."

To cenšas piekopt arī Keitlīna. "Es cenšos kļūt pozitīvāka, meklējot alternatīvas seksuālajām attiecībām," viņa saka. Viņa ne tikai novirza enerģiju savas pašcieņas veidošanai, bet arī izmēģina jaunas aktivitātes un sazinās ar citām sievietēm.

"Protams, ne visi "incels" vīrieši ir iesaistīti ekstrēmistu tiešsaistes forumos, bet tie, kas to dara, baro savu naidu pret sievietēm, uzskata mūs par īpašumu vai iekarojamu lietu," viņa saka.

"Šķiet, ka brīvprātīgas celibāta sievietes pārvalda savas dusmas un ievainojumus attīstītākā veidā, iesaistoties darbā, dzīvē un veselīgās kopienās, kur tiek svinēta vientuļā dzīve."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!  

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu