"Veselība kā prioritāte ir politiska izvēle." Nepietiekamais finansējums veselības aprūpē Latvijā veicina augstu mirstību (3)

Viņš šonedēļ piedalījās parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) sēdē, kurā eksperts informēja par PVO skatījumus uz Latvijas veselības aprūpes finansēšanu starptautiskā salīdzinošā perspektīvā.

Evetovita rādītā tabula liecina, ka veselības izdevumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir vieno no zemākajiem, kā arī mirstības ziņā Latvija atrodas otrajā vietā, uzreiz aiz Rumānijas. Viņaprāt, Latvijā ir milzīgs potenciāls veselības rezultātu uzlabošanai.

Tāpat eksperts akcentēja, ka valsts izdevumi veselībai Latvijā ir zemāki nekā būtu gaidāms, ņemot vērā fiskālo līmeni.

Viņš arī skaidroja, kas nosaka valsts izdevumu līmeni veselībai, stāstot, ka valdības atvēlētos izdevumus veselībai iegūst reizinot fiskālo kontekstu un veselības prioritāti.

Eksperts atklāja, ka valstīs ar vidēji augstiem ienākumiem budžetā palielinās vieta veselībai pārsvarā tāpēc, ka palielinās valdības kopējie tēriņi ne tāpēc, ka veselība kļūst par augstāku prioritāti. Viņš norādīja, ka arī Latvijā galvenokārt palielinājās valsts izdevumi veselībai valsts kopējo izdevumu pieauguma dēļ, nevis tāpēc, ka veselība ieguva augstāku prioritāti. Savukārt valstīs ar augstākiem ienākumiem situācija esot citādāka.

Komisijas sēdē prezentētie dati liecina, ka veselībai atvēlētā finansējuma daļa valsts budžetā Latvijā ir viena no zemākajām starp Eiropas valstīm ar augstiem ienākumiem.

"Veselība kā prioritāte ir politiska izvēle,"

akcentēja eksperts.

Viņš arī minēja, ka valdība steidzami reaģēja Covid-19 pandēmijas laikā, piešķirot papildu līdzekļus veselībai, tomēr budžeta prognozē netika ņemta vērā jaunā realitāte - veselības nozarei ir vajadzīgs augstāks valsts izdevumu līmenis.

Vienlaikus viņš klāstīja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm ar augstu ienākumu līmeni, iedzīvotāji daudz tērē no "savas kabatas", kad rada neapmierinātas vajadzības un finansiālas grūtības. Kad no "pašu kabatas" segtie izdevumi ir augsti, tiek ietekmēta nabadzība, veselība un nevienlīdzība.

Neapmierinātas sabiedrības vajadzības ir rādītājs nepietiekamiem valsts izdevumiem, atklāja eksperts.

vienlaikus piebilstot, ka vairāk tērējot veselības jomā, var nodrošināt finansiālo aizsardzību un veselības uzlabošanos.