Pēdējais nāvessods Igaunijā tika izpildīts slepkavam Reinam Orustem 1991. gadā. Cietsirdīgajam slepkavam un pedofilam Vasilijam Otškalenko arī draudēja līdzīgs liktenis. Tomēr, Igaunijai virzoties uz dalību Eiropas Savienībā, 1997. gadā prezidents Lennarts Meri lēma, ka uz nāvi notiesātajiem turpmāk būs jāizcieš mūža ieslodzījums.

Tomēr tagad bērnu slepkava un pedofils jau laiku pa laikam brīvi pārvietojas pa Hāpsalu un biedē vietējos iedzīvotājus.

Otšalenko nežēlīgā daba pirmoreiz atklājās 1990. gadā, kad piecus gadus vecā Diāna pazuda no bērnu laukuma Hāpsalu. Četrus mēnešus vēlāk mežā sēņotājs pamanīja sarkanu gumijas zābaciņu, kurā bija maza kājiņa. Diāna, apsegta ar zariem, gulēja seklā bedrē, viņas apakšveļa bija pārvilkta pār galvu. Apkaimē sākumā runāja par iespējamu atriebību, jo meitenes tēvs bijis karavīrs.

Vasiliju Otškalenko, kurš manīts turpat netālu, arī nopratināja, taču pierādījumu nebija, pats vīrietis noliedza līdzdalību noziegumā, bet bioloģiskā materiāla pētīšana laboratorijā tolaik, maigi izsakoties, bija vien iedīglī. Uz karstām pēdām šī slepkavība netika atrisināta, un piecus gadus vecās meitenes nāves apstākļi palika neatrisināti.