Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Putnu sugas un meža bioloģiskā daudzveidība - kā šie parametri ir saistīti savā starpā?

Meži Foto: Jānis Škapars/TVNET

Meži daudziem kalpo kā vieta, kur atvilkt elpu pēc garas darba dienas vai nedēļas, tomēr koki ir resurss, lai gūtu peļņu, tāpat tā ir mājvieta dzīvniekiem un putniem. Kā salāgot šo visu mūsdienu laikmetā, kad mežizstrāde kļuvusi tik intensīva? Portāls "Apollo.lv" meklēja atbildes kā ilgtspējīgi saimniekot mežā, saglabājot bioloģisko daudzveidību un gūtu arī materiālu labumu no tā.

Putnu populācija mežos

Ornitologi savā ikdienā seko līdzi putnu populācijas* izmaiņām. "Mēs tam sekojam līdzi no gadu uz gadu, kādas ir populācijas pārmaiņas, vai kāds putns ir biežāk vai retāk sastopams," skaidro Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.

*Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju. Katra suga aizņem kādu noteiktu teritoriju, jo sarežģītāka un vairāk sadalīta ir teritorija, jo lielākas ir atsevišķu populāciju formēšanās iespējas šajā teritorijā. Jo vide ir daudzveidīgāka, jo lielākas iespēja, ka pieaugs populāciju skaits un otrādi.

Sarunas brīdī šī gada dati nebija apkopoti, tāpēc ornitologs skaidro situāciju Latvijas mežos no 2010. gada līdz 2021. gadam. 

"Ja mēs tieši par mežu sugām runājam, ir sugas, kam ir klājies labāk un kam ir klājies sliktāk, piemēram, lauku balodim vai paceplītim populācijas ir augušas, bet

dabas aizsardzībā mēs tradicionāli fokusējamies uz tām sugām, kam klājas sliktāk, piemēram, peļu klijāns un dzeguze. Ir sugas, kuru populācijas ir samazinājušās. 

Ļoti parastas sugas kā peļkājīte vai sarkanrīklīte arī ir piedzīvojušas populācijas lejupslīdi," skaidro Ķerus.

Aplūkojot vēl plašāku laika periodu, ļoti samazinājusies mežirbes un melnā stārķa populācija. "Ir sugas, kam neklājas labi. Vēl viena suga, kam ir klājies slikti ir pelēkā zīlīte," norāda ornitologs.

Putnu populācijas samazinājumam ir dažādi cēloņi un tikai viens no tiem ir intensīvā mežizstrāde. "Ir sugas, kas ir gājputni, kam varētu izteikt minējumus, ka kaut kas slikts notiek ceļā uz ziemošanas vietām, bet ir sugas kā mežirbe un pēlēkā zīlīte, kas ir nometnieki, kas visu gadu pavada šeit. Tad viņu labklājība ir atkarīga no tā, ko mēs darām šeit," skaidro Ķerus.

Cilvēks un viņa darbības mežā

"To, ko var darīt mežizstrādes procesā, tas attiecas tikai uz tiem cilvēkiem, kas ar to nodarbojas. Cilvēki, kam nepieder mežs vai kuri neapsaimnieko mežu, īsti neko nevar darīt," uzsver Ķerus. Liela daļa atbildība gulstas uz mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem kā mainās putnu populācija un meža bioloģiskā daudzveidība.

"Absolūta pamatlieta, ko mēs jau ilgi esam aicinājuši, kuru daļa apzinīgo mežu īpašnieku jau ņem vērā, būtu necirst mežu putnu ligzdošanas laikā," norāda ornitologs. 

Ligzdošana visintensīvāk notiek laikā no aprīļa līdz jūnijam, tomēr Ķerus min, ka vēl labāk būtu mežistrādi neveikt pat ilgāk - no marta līdz septembrim.

"Šis laiks sakrīt ar tradicionālo pieeju kā tas bija kādreiz, ka meža darbi bija ziemas darbi un vasarā strādā uz laukiem,

bet tagad notiekot gan intensīvai mežsaimniecībai, gan lauksaimniecībai, tradicionālais cikls vairs nestrādā, bet nenocērtot mežus putnu ligzdošanas laikā, tas pasargā putnu mazuļus un olas neiet bojā, bet ir arī skaidrs, ka nocērtot mežu ziemā, putns paliek bez vietas, kur dzīvot," skaidro Ķerus.

Tāpat ornitologs aicina izvairīties no kailcirtēm un pēc iespējas vairāk saimniekot ar izlases cirtēm, cirsmā atstājot vecākos un lielākos kokus ar dobumiem.

"Ja meža izstrādi veic kailcirtē, tad izņemot dažus ekoloģiskos kokus praktiski vairs nekā nav. Savukārt tā prātīgi saimniekojot ar izlases cirtēm, koki tiek izņemti ārā, bet tā joprojām ir vieta, kur aug lieli koki un joprojām tas ir mežs un putnu sugām apdzīvojams,"

atšķirību skaidro Ķerus. tomēr pat tas daļai putnu sugu nav pieņemami, tāpēc tiek veidoti mikroliegumi un veidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Tomēr ornitologs uzsver, ka Latvijā šādu vietu ir krietni par maz pie šobrīd esošās mežizstrādes intensitātes.

"Tas gan vairāk ir aicinājums atbildīgajām valsts iestādēm - veidot šīs aizsargājamās teritorijas, gan paaugstināt kompensācijas tiem privātajiem meža īpašniekiem, kuru mežos ir šīs sargājamās vērtības,"

norāda Ķerus. Tomēr mežistrāde ir viens no iemesliem, kāpēc putnu populācija samazinās, bet tas nav vienīgais.

Dabas vērtību inventarizācija pirms saimnieciskās darbības veikšanas

Latvijas valsts meži savā mežsaimnieciskajā darbībā veic detalizētu dabas vērtību inventarizāciju nogabalu līmenī pirms saimnieciskās darbības veikšanas, tā ir būtiska brīvprātīga apņemšanās, ko Latvijas likumdošana attiecībā uz mežu apsaimniekošanu neparedz.

"Šādas prasības trūkums mežsaimniecisko darbību regulējošajos likumdošanas aktos neveicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu,

taču LVM šādu izvērtējumu veic. Tā kā LVM apsaimnieko pusi no visiem Latvijas mežiem, tas ir būtisks ieguldījums dabas aizsardzībā, to arī apliecina starptautiski atzīti ilgtspējīgas mežsaimniecības sertifikāti" skaidro LVM Vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Tas nozīmē, ka plānojot mežsaimniecisko darbību, kas galvenokārt ir meža ciršana, bet ne tikai – arī derīgo izrakteņu ieguve, piemēram., smilts, grants, dolomīts, kūdra, - uzņēmuma darbinieki, tostarp vides eksperti un vides plānošanas speciālisti, veic dabas vērtību inventarizāciju, kas ietver arī lielo ligzdu meklēšanu un reģistrēšanu.

Putnu aizsardzība

"Lielākā vērība tiek pievērsta vairākām putnu sugu grupām, tostarp lielajās ligzdās ligzdojošās putnu sugām,"

min Bergmanis. To vidū ir melnie stārķi, visu sugu ērgļi, vistu vanagi, klijas un kraukļi, peļu klijāni. "Lielākā daļa no šīm sugām ir arī īpaši aizsargājamas."

Reģistrējot lielās putnu ligzdas kokos, LVM izveidojuši plašāko datu bāzi Latvijā. To atzinīgi vērtē arī profesionāļi Eiropā.

"Mēs šobrīd esam piefiksējuši 6579 lielās ligzdas. Par katru no tām tiek reģistrēti dažādi parametri, to skaitā putnu suga, atradējs, atrašanas gads, ligzdas koks, ligzdas augstums virs zemes, novietojums kokā, kā arī apdzīvotība un ligzdošanas sekmes.

Mēs šajā datu bāzē reģistrētajām arī specifiskus monitoringa datus par konkrēto ligzdu. Aptuveni 40% no šīm ligzdām ligzdo īpaši aizsargājamo sugu putni. Lielo ligzdu apzināšanas un aizsardzības sistēma Latvijā LVM apsaimniekotajos mežos ir atzīta par vienu no labākajām visā Eiropas Savienībā," skaidro LVM Vecākais vides eksperts.

Katru gadu uzņēmuma darbinieki atrod no 400 līdz 600 lielās ligzdas. Piefiksētā informācija pieejama speciālistiem, kas plāno darbus konkrētajā nogabalā, tāpat sistēma brīdina, ka cirte ir jāsaskaņo ar putnu ekspertu, kuri LVM ir astoņi.

"Saņemot informāciju par atrastu ligzdu, eksperts nosaka, kāds putns ligzdo konkrētajā ligzdā. Ja tiek konstatēts, ka ligzdā mājo aizsargāja putnu suga, tad LVM jau nogabalu līmenī tiek plānota teritorija dzīvotnes aizsardzībai, kas pēc apsaimniekošanas režīma ir analogs mikroliegumam. Mēs arī izveidojam buferzonu dzīvotnes aizsardzībai. Buferzonā ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība ligzdošanas laikā" norāda Bergmanis.

LVM noteiktajās buferzonās mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi attiecībā uz mazo ērgli, zivjērgli un melno stārķi ir par mēnesi ilgāki, nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi par mikroliegumu izveidošanu un aizsardzību.

"Tā ir uzņēmuma brīvprātība rīcība, kuru mēs realizējam, ņemot vērā gan pašu veikto pētījumu atziņas, gan citu pieejamo zinātnisko informāciju. 60% gadījumos ligzdās ligzdo putni, kuru piederība sugai nav zināma vai putns, kas nav aizsargājams, piemēram, peļu klijāns." Kaut arī Latvijas likumdošana pieļauj nogabalu ciršanu ap peļu klijānu ligzdām to ligzdošanas laikā, LVM apsaimniekotajos mežos mežizstrāde šādos meža nogabalos tiek veikta ārpus putnu ligzdošanas laika.

LVM ir izveidojusi arī vienīgo medņu novērojumu un medņu riesta vietu datu bāzi Latvijā. Tā aptver aptuveni 16000 novērojumu, kas ir apjomīgākā informācija par šīs retās putnu sugas sastopamību Latvijā. "Vismaz 90% no medņu populācijas ligzdo LVM apsaimniekotajās zemēs, līdz ar to mūsu uzņēmuma atbildība par medņu populāciju ir ļoti liela." Datu bāzi veido LVM darbinieku reģistrētās putnu atstātās "pēdas" – ekskrementi, spalvas, smilšu un kūdras pērtuves, kā arī pašu putnu novērojumi un to ligzdas.

Putni ir viens no bioloģiskās daudzveidības raksturojošiem parametriem, tāpēc ir svarīgi zināt, kā putnu populācijas reaģē uz mežsaimniecisko darbību. LVM veic septiņu putnu sugu monitoringu – melnā stārķa (līgums ar Dabas aizsardzības pārvaldi), mazā ērgļa (Latvijas valsts monitoringa programma), medņa, klinšu ērgļa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga.

Tiešraide: LVM Klinšu ērgļa ligzda

Palīdzība putniem - mākslīgās ligzdas

Lai stiprinātu mežos ligzdojošo aizsargājamo putnu populācijas, LVM putnu eksperti būvē mākslīgās ligzdas trīs sugu putniem - zivjērglim, melnajam stārķim un klinšu ērglim.

"Pētot šo sugu ligzdošanas bioloģiju, mēs zinām, kādās vietās būtu jābūvē mākslīgās ligzdas,"

skaidro Bergmanis. Tiek izvietota koka platforma, ko putni vēlāk apdzīvo un vij ligzdu.

Astoņu gadu laikā no 2012. gada līdz 2020. gadam LVM putnu eksperti ir uzstādījuši 112 mākslīgās ligzdas. "Lielākā daļa no visiem zivjērgļiem un jūras ērģļiem ligzdo mākslīgajās ligzdās un arī pa kādam melnajam stārķim," stāsta speciālists. Četri no LVM putnu eksperti ir izgājusi arboristu apmācības, lai droši varētu veidot šādas ligzdu vietas augstumā, jo darbs ir bīstams.

85% no visiem Latvijas medņiem dzīvo mitros vai susinātos meža tipos. Medņu prasības pēc riesta un dzīves vietas ir ļoti specifiskas. LVM medņu dzīvotnēs tiek veicināta priedes augšana noteiktā blīvumā, kur sastopami medņu nozīmīgākie barības augi – mellenes, brūklenes un zilenes.

Visbūtiskāk medņu populāciju Latvijā ir ietekmējusi meža meliorācija. Mežaudzes nosusināšanas rezultātā, tās ražība palielinās un koki aug straujāk, mežaudze kļūst blīvāka, samazinās arī barības augu projektīvais segums, līdz ar to medņu skaits samazinās.

Lai mazinātu šo negatīvo ietekmi, kā arī, lai noskaidrotu dažādu apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, LVM ir realizējusi divus pilotprojektus Austrumvidzemes reģionā - 10 kilometru garumā ir aizbērti grāvji, lai medņu dzīvotnes neciestu no meža nosusināšanas.

"Pēdējo divu gadu laikā grāvji ir aizbērti un mēs sekojam līdzi, kas notiek ar šīm mežaudzēm," stāsta Bergmanis.

Putnu rehabilitācijas stacija

LVM vides eksperts savā privātīpašuma izveidojis putnu rehabilitācija staciju. Tā ir viņa privātā iniciatīva. "Savvaļas putnu rehabilitācijas stacija ir uzbūvēta par ziedotāju līdzekļiem. Šajā stacijā veselību ir atguvuši klinšu ērgļi, jūras ērgļi, mazie ērgļi, zivju ērgļi, vistu vanagi, peļu klijāni, melnie stārķi, kā arī meža pūce" stāsta Bergmanis.

Galvenokārt putniem palīdzība ir vajadzīga, kad tie ir cietuši sadursmē ar autotransportu vai jaunie putni vai putni, kas paliek ziemot, bada rezultātā ir novārguši. Atsevišķos gadījumos ir jāpalīdz, ja ir nozāģēts koks, kurā bijusi putna ligzda ar mazuļiem.

Pēc šo putnu izārstēšanas un pabarošanas, vairumā gadījumu putni var atgriezties savā dabiskajā vidē. Visbiežāk cietušajam putnam ir nepieciešama barība, miers, un aizsegs pret lietu.

"Pēc sadursmes ar automašīnu putni paši nav spējīgi iegūt barību un, ja viņi atrodas uz zemes, slapjā zālē bez barības, viņi vienkārši iet bojā," stāsta Bergmanis. Sarunas laikā viņš norādīja, ka pavisam nesen atlaidis vienu mazo ērgli.

Foto: 

Sarunā abi eksperti norāda, ka mežizstrāde nav vienīgais, kas ietekmē putnu populāciju, tomēr tas ir būtisks aspekts. Augošais pieprasījums pēc kokiem, atstāj iespaidu uz mežu bioloģisko daudzveidību, un putni ir viens no bioloģiskās daudzveidības raksturojošiem parametriem, tāpēc ir būtiski sekot līdzi kā putnu populācijas reaģē laikam ejot.

Raksts tapis sadarbībā ar Meža attīstības fondu. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu